13.08.2017., L.Rozentāls, 1Moz 32:25-31, “Tikt cauri krīzei”

Pastāsti citiem

Bībele nav grāmata, kas domāta tikai lasīšanai. Tā ir grāmata, kas domāta, lai to izdzīvotu. Bībelē atrodamie stāsti nav tikai stāsti, kurus stāstīt, pārstāstīt un interpretēt, vai uzvest Svētdienas skolas ludziņā. Tie daudz vairāk ir rīki, kas sniedz mums izpratni par to, kā rīkoties tādās vai citādās situācijās. Tā arī stāsts par Jēkaba cīņu ar kādu var palīdzēt mums izprast, kā pārdzīvot krīzes, kurās mēs, līdzīgi kā Jēkabs, jūtamies vieni, nobijušies, sāpināti, nomocījušies. Šādas naktis var būt ļoti dažādas – mēs varam zaudēt darbu, drošību, pašcieņu. Mēs varam piedzīvot sēras un justies iestiguši bēdu muklājā. Mēs varam nokļūt kāda konflikta vidū, piedzīvot iznīcinošu kritiku vai apsūdzības. Mēs varam justies kā dabas kļūda. Tie visi un vēl daudzi citi ir brīži, kuros dzīve šķiet zaudējusi jēgu, kad kļūst grūti panest citus cilvēkus, kad naktīs nav iespējams aizmigt un palikt nomodā visu dienu, kad jūtamies kā izdedzināta zeme.

Šādos brīžos ir labi apzināties, ka arī Bībeles cilvēki, mūsu garīgie senči, ir atradušies līdzīgās situācijās. Arī viņi ir baidījušies un bēdājušies, arī viņiem nav izdevies, arī viņi ir bijuši parasti cilvēki, nevis kaut kādi varoņi un spēkavīri. Viņi ar mums ir vienā līmenī. Un mums ir līdzīgas pieredzes. Jo tikai to teiktais, kam ir līdzīgas pieredzes ar mums, spēj mūs uzrunāt un mums palīdzēt. Tas ir pats par sevi saprotams princips jebkurā pašatbalsta grupā.
Ko mēs varam mācīties no Jēkaba cīņas?
Par to šajā sprediķī.

Mācītājs Linards Rozentāls.
Lasījums: 1. Mozus grāmatas 32. nodaļa, 25. līdz 31. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk