01.01.2014, K.Simanovičs, Lk 2:21, “Jaunais gads – vai jauna dzīve?”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 21. pants.

Ikvienam cilvēkam pieder viņa vecāku dotais vārds, kas mūsdienās gan kalpo tikai kā identifikators. Ticīgiem cilvēkiem varētu rasties jautājums, kas ir mans vārds Dieva priekšā jeb kas ir mana garīgā identitāte? Bībelē vairākkārt atklāts, ka iemiesot savu vārdu nav vienkāršs uzdevums. Zīmīgi, ka tikai pēc septiņām dienām, kad Dieva priekšā tika nosaukts jaundzimušā bērna vārds, viņa dzīve guva pilnvērtīgas aprises. Šo pāreju simboliski izsaka astotā diena.

„Tieši šādi atskaites punkti mums palīdz sevi un savu dzīvi labāk saprast. Tieši jau caur šādiem pārdomu brīžiem mēs mēģinām apzināties savu aicinājumu un atrast savu dzīvi raksturojošo vārdu. Tajā pašā laikā astotā diena iezīmē reiz iesāktas esības turpinājumu. Turklāt Dieva svētītu turpinājumu. Tava dzīve ir laba. Jā, tajā gluži kā septiņās radīšanas dienās bija dažādas pieredzes: diena mijās ar nakti, gaisma – ar tumsu, procesi kļuva aizvien sarežģītāki, brīžiem šķita, dzīve kļuvusi nekontrolējama, tā notiek pati no sevis, un tu vari gandrīz vai bezpalīdzīgi tikai vērot notiekošo, taču tas viss piederas pie radīšanas procesa. [..] Pat ja mēs zinām kā mūs sauc un kādu datumu un dienu šobrīd rāda kalendārs, ir vērts ik pa laikam aizdomāties par to, kas ir mans vārds Dieva priekšā, kas ir mans aicinājums, mans uzdevums? Kurā no manas dzīves radīšanas dienām es šobrīd atrodos?”

Print Friendly
Lasīt tālāk