01.03.2014., K.Simanovičs, Jes.55:6-11, “Meklētāja gars”

Pastāsti citiem

Kaut arī lielākā vai mazākā mērā ikvienā cilvēkā mīt meklētāja jeb nemiera gars, ikdienā tas bieži vien tiek apslāpēts, jo tā dzīvot šķiet vieglāk un prognozējamāk. Par meklētāja garu Svētajos Rakstos vēstī pravietis Jesaja, taču arī dzejnieka Imanta Ziedoņa poēzijā atrodama līdzīga doma. Dieva piedāvājumam netiek izvirzīti īpaši nosacījumi, taču, to pieņemot, krasi mainās cilvēka dzīve, viņa eksistences pamats. Dieva apsolījumu var izpaust ar vārdiem – žēlastība un svētība, kas savukārt salīdzināmas ar dāvanu.

„[..] nevis Dieva prasības, izvirzītie nosacījumi, bet apstākļu kopums, kas kavē vai veicina manas attiecības ar Dievu. Kas ir šie apstākļi? Pieredze rāda, ka, pirmkārt, sava vieta un loma ir lielākai vai mazākai izmisuma sajūtai. Sajūtai, ka ir sasniegtas kādas eksistences robežas – manā dzīvē ir lietas, kuras es vairs nespēju saprast, ietekmēt, kontrolēt. Mana varēšana ir beigusies. Lietojot dzejnieka terminoloģiju, mana elpa ir par īsu, marta dubļi par dziļu, rēbuss pārāk sarežģīts. Šādā stāvoklī atrodoties, agri vai vēlu cilvēkā modīsies meklētāja gars, cilvēkā parādīsies intuitīvā sajūta, ka aiz šīm robežām kaut kam ir jābūt – kādam plašumam, kādām iespējām. Tajā brīdī uzdrīkstēties meklēt, tajā brīdī uzdrīkstēties sākt – lūk, lielais izaicinājums. Jā, finišu neredzam. Varbūt finiša arī nav un nebūs. Taču pavisam noteikti svarīgākais šeit ir starts. Ja tā nav, nav arī paša ceļa.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Jesajas grāmata, 55. nodaļa, 6. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk