01.08.2013, L.Rozentāls, Jņ.1:18, “Uzlikt uz Dieva krūtīm”

Pastāsti citiem

Mātes ķermenis ir bijusi tā vide, kurā ir veidojies vēl nedzimušā ķermeniskums un emocionalitāte. Bet iekšējā pieredze ar Dievu ir tā vide, kurā ir veidojies bērna garīgums. Un nonākot šajā pasaulē bērniem ir tūdaļ nepieciešama vide, lai savu ķermenisko un emocionālo izaugsmi turpinātu, un šī vide ir bērna attiecības ar māti no ārpuses. Tādēļ viņš tiek tūdaļ pēc piedzimšanas uzlikts mātei uz krūtīm. Un nonākot šajā pasaulē bērnam ir – tūdaļ vai pēc iespējas ātrāk un beigu beigās vismaz kaut kad – nepieciešams nokļūt vidē, kas turpina viņa garīgo augšanu, un šī vide ir cilvēka attiecības ar Dievu.
Tāpēc cilvēkam nākot šajā pasaulē, ir būtiski nodibināt jauna veida attiecības un saiti ar Dievu, ar savu Radītāju. No šīs saites tad aug vai neaug arī viss pārējais. Tā ir svarīga saikne. Nebūt ne mazsvarīgāka par cilvēka prāta, emociju vai ķermeņa pasauli. Mūsu ticībā šī saite nodibinās kristībā. Jā, kristība ir bērna ielikšana Dieva rokās, jauna veida kontakta un saites nodibināšana ar to garīgo pieredzi, kas mazajam, jaundzimušajam bērnam nebūt nav sveša.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Jāņa evaņģēlijs, 1. nodaļas 18. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk