02.09.2017., K.Simanovičs, Rm 12:9–21, “Ir tas, kas ir”

Pastāsti citiem

“Dievs nekārdina, viņš nedusmojas un nesoda. Tā ir cilvēka specialitāte. Pats sadomājas, pats sapsihojas, pats ārdās un pats beigu beigās nodara sev pāri. Mūsu folkloras ekvivalents būtu atziņa “Kas citam bedri rok, pats tajā iekrīt.” Jā, diemžēl bieži vien no cilvēka destruktīvajām aktivitātēm visvairāk cieš tieši viņa līdzcilvēki, jo viņš jau pats sargājas no sava ļaunuma, vēršot to pret citiem, taču agri vai vēlu ļaunums iegūst tādu piesātinājumu, ka izgāžas pār pašu tā nēsātāju. Taču tās nav nedz Dieva aktīvas dusmas, nedz viņa plānots un īstenots sods. Dusmība, kuras varā ir jāatstāj ļaundari, ir viņu pašu dusmība. Un arī tas piederas pie realitātes, pie tā, kas ir – katrai lietai, norisei ir sekas, ne vienmēr patīkamas un ne vienmēr laicīgi paredzamas, taču vienmēr kādas sekas.”

Mācītājs Kaspars Simanovičs.
Lasījums: Pāvila vēstule romiešiem, 12. nodaļa, 9. līdz 21. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk