02.11.2014., I.Paičs, Mt.18:21-35, “Piedošanas robežas”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Mateja evaņģēlijs, 18. nodaļa, 21. līdz 35. pants.

Cik reizes pienākas piedot? Kur ir piedošanas robežas? Tie ir jautājumi par mūsu reakciju sastopoties ar vardarbību, netaisnību, krāpšanu un citām ļaunuma izpausmēm. Kā tad īsti rīkoties – piedot vai sodīt un likt sajust savas rīcības sekas? Un kur īsti ir robeža?
Lai kā mums liekas, ka taisnīga ļaunuma atmaksa varētu mums palīdzēt, tas tomēr nav īsti labs kārtības nodrošināšanas princips, jo mēs reti spējam atmaksāt tiešām taisnīgi – savas brūces mums sāp daudz vairāk nekā tas, kas nodarīts citam, tāpēc gandrīz vienmēr mēs piespriežam sodu, kas ir daudz par lielu.
Jēzus Pēterim iemāca divas lietas:
1) Piedošanai nav robežu un maksimālā skaita. Piedošana ir princips, kas liekams visu cilvēcisko attiecību pamatā un tam jābūt bez robežām.
2) Dievam piedošanas princips ir ļoti svarīgs un tas darbojas tikai tad, ja ietver gan saņemšanu, gan došanu. Jēzus parāda mums, ka piedošanas robeža ir situācija, kad mēs, paši saņēmuši žēlastību, to apzināti liedzam citiem.
Ja kāds apzināti izvēlas būt ārpus piedošanas principa, viņš izvēlas būt ārpus Dieva valstības.

Print Friendly
Lasīt tālāk