03.04.2015., L.Rozentāls, Mk 15:1-44, “Kad pasaule ir apstājusies”

Pastāsti citiem

Lielā Piektdienā Jēzus savā dzīvē sasniedz tādu izaugsmes punktu, kura blakusparādība ir nāve. Un šīs punkts, šīs slieksnis ir slieksnis uz jaunu esību. Atbrīvojoties no visa, tai skaitā arī no fiziskās dzīvības, ļauj piedzimt kam tādam, kas atgādina pasaules radīšanu. Tas, kas piedzimst, tas, ko mēs ieraugam Augšāmceltajā, tas ir vēl tik neparasts, neiederīgs, jauns, ka spējam to uztvert tikai brīdi pa brīdim. Tās ir kā dzirksteles, kas mirgo tumsā. Mēs joprojām esam lielā vaļņa šajā pusē. Mūs aptver tumsa, bieži sāpes, nāve. Taču tad, kad mēs nonāksim krustpunktā, vaļņa pašas augšējās līnijas un sava taisni izslējušā ķermeņa krustpunktā, kad būsim nostājušies uz vaļņa malas un varbūt tas būs brīdis, kad mēs mirsim vai zaudēsim visu, kas mums ir, mēs piepeši ieraudzīsim nevis tikai dzirksteles, bet gaismu. Avotu, kas ir mūsos un nekad nav bijis no mums šķirts.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Marka evaņģēlijs, 15. nodaļa, 1. līdz 5. un 16. līdz 41. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk