03.05.2014, I.Paičs, 1Moz 32:23-32, “Dienas apziņa un nakts apziņa”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: 1. Mozus grāmata, 32. nodaļa, 23. līdz 32. pants.

Dienā mēs varam no daudz kā sevī paslēpties un izvairīties. Paveicamie darbi un troksnis izspiež no mūsu apziņas naksnīgākās un tumšākās dvēseles puses. Bet naktī rosība beidzas un mēs paliekam vienatnē ar to, ko mēs sevī nesam.
Kas šajā naktī Jēkabu apsūdz, kā dēļ viņam nav miera? Dievs? Vai varbūt viņa paša sirdsapziņa – tas otrs cilvēks viņā, viņa pretinieks. Jēkabs šajā naktī atklāj un atzīst savu klibumu. Viņš, kurš līdz šim uzskatījis sevi par veselu un teju vai pilnīgu un nepilnības un problēma saskatījis tikai apkārtējos, viņam jāiemācās sevī redzēt un pieņemt kaut kas, ko viņš negrib atzīt un negrib pieņemt. Taču tieši šī atziņa par savu klibumu ir tā, kas ved pie iekšējas uzvaras, miera un svētības iespējas.
Kamēr mēs cenšamies paturēt sevī priekšstatu, ka esam veseli un pareizi un pasaule ir vainīga, ka tā mums neatsaucas, mieru iegūt mums neizdodas. To „nakts viesi”, kas mājo mūsos, nevar uzveikt, ja negribam neko mainīt savos priekšstatos par sevi. Tad nemiers un cīņa turpinās. Tikai atzīstot savu nespēju „staigāt taisnus ceļus”, mums rodas iespēja saņemt mierinājumu.

Print Friendly
Lasīt tālāk