03.07.2014., K.Simanovičs, Rom.6:12-23, “Nāve vai dzīvība?”

Pastāsti citiem

No kurienes rodas brīdinošais impulss, ka nupat esam rīkojušies slikti vai ka tas, ko tūlīt darīsim, būs slikti, kaitīgi, bīstami? Ir iespējams izdalīt trīs veidus, kā mūs sasniedz šāda veida zināšanas. Bauslība, izsakoties tēlaini, varētu būt kas līdzīgs, jo arī tā ir informācija, kas mūs sasniegusi un vēstī tai skaitā par iespējamās rīcības sekām. Tomēr izvēles ceļi ir divi – bauslības ceļš un žēlastības ceļš. Ikvienam no mums ir iespēja izvēlēties, par kuru no abiem iet.

„Ja cilvēks no sirds un patiesi ir piedzīvojis žēlastības un piedošanas iedarbību, tā nevar neizmainīt viņa dzīvi. Savas esības pārmaiņas apustulis bija piedzīvojis tik spēcīgi un radikāli, ka salīdzināja to ar tolaik visiem pazīstamo sabiedrības iekārtu – verdzību. [..] Ar šo Pāvils nemēģina sacīt, ka verdzība būtu laba un cilvēkam atbilstoša. Verdzība ir tikai ilustrācija garīgās pieredzes intensitātei un neizbēgamībai. Nav cilvēku bez ticības, bez garīgas pieredzes, jautājums ir par to, kāda tā ir. Nav iespējama tāda dzīve, kas būtu „brīva” no pieredzes, pārliecības un ticības, jautājums tikai par to, kāda veida tās ir. Līdz ar to jautājums nav par brīvību, bet par piederību – kam es piederu, kā kalps jeb vergs es esmu: grēka, apsūdzības un iznīcības vai Dieva, piedošanas un dzīvības?”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Pāvila vēstule Romiešiem, 6. nodaļa, 12. līdz 23. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk