03.08.2017., L.Rozentāls, 1Moz 29:15-28, “Iejusties otra ādā”

LR-600x600

Pastāsti citiem

Stāsti par Jēkabu un Ēzavu ir vieni no emocionāli vispiesātinātākajiem stāstiem Vecajā Derībā. Šie stāsti rosina iztēli, palīdz identificēties gan ar Jēkaba, gan Ēzava izjūtām, pārdzīvojumiem. Sajūta lasot šos tekstus ir tāda, ka tās ir it kā lomu spēles, kurās lasītājs var piedalīties, sevi identificējot gan ar Jēkabu, gan ar Ēzavu, un vienlaikus izvairoties pieņemt vienu noteiktu pozīciju un viedokli.

Bībeles tekstos nekas nav nejauši. Visam ir kāda nozīme un jēga, nekas nav rakstīts patvaļīgi un bez dziļāka pamatojuma un idejas. Un šeit teksta mērķis ir mūsos izraisīt simpātijas pret Ēzavu. Daudz vairāk nekā pret Jēkabu. Tas nav tāpēc, ka Ēzavs būtu labāks, godprātīgāks, morāli atbildīgāks. Taču mēs dzirdam stāstu, kurā, pretēji loģikai un veselam saprātam, mēs tiekam aicināti līdzi just vairāk Ēzavam un skatīties pasaulē no viņa perspektīvas. Kāpēc?

Lai cilvēks mācītos iejusties otrā cilvēkā, viņu netiesājot un nevērtējot. To uz savas ādas piedzīvo Jēkabs. Dzīve viņam liek nonākt ne tikai Ēzava drēbēs, kurās reiz viņš bija ielīdis, lai ar viltu izkrāptu to, kas viņam nepienākas, bet patiešām Ēzava ādā, pieredzot uz savas ādas to, ko reiz nodarījis Ēzavam. Un tā ir dziedinoša pieredze.

Mācītājs Linards Rozentāls.
Lasījums: 1. Mozus grāmatas 29. nodaļa, 15. līdz 28. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk