03.11.2016., U.Salna, Lk 12:1-12, “Kur smelties spēku dzīvot?”

Pastāsti citiem

Kā es varu pastāvēt Dieva priekšā, aptvēris Viņa gribas, Viņa likuma absolūto, nepielūdzamo spēku un varenību iepretim savai nespējai to visu piepildīt? Cilvēkam tiek mācīts paļauties pašam uz sevi, būt stipram, būt savas laimes kalējam, cilvēks tiek aicināts izdarīt labas izvēles – galu galā būt brīvs. Mums tiecas iedvest apziņu, ka spējam paši par sevi pastāvēt starp labo un ļauno, ka virzībai uz labo jau pašai par sevi piemīt spēja dot enerģiju, pamatu un spēku to piepildīt. Bet tā nav. Ne tikai kārdinājumi, bet arī aicinājums piepildīt visus labākos ideālus dvēselē atskan kā prasība. Bet prasības, bez spēka avota to izpildei, ir smacējošas, kaut arī tās būtu prasības pēc vislabākā, vistīrākā, visgaišākā. Tas ir ceļš uz garīgu izsīkumu un tukšumu, kuru tad nu laikmets steidz piepildīt ar dažādām dīvainām garīguma formām, pašpalīdzības pamācībām. Tikai tā visa galvenais efekts izrādās cilvēka nemitīga atturēšana no vienīgā soļa, kas varētu vest pretim patiesam risinājumam, un šis solis ir – savas bezspēcības atzīšana. Patiesā atbilde ir nākusi no paša Dieva, aptverot ne tikai cilvēka dzīves grūtības šajā pasaulē, bet iekļaujot visu iespējamo realitāti un esības jēgu. Runa ir par pestīšanu, par cilvēka gara atdzīvināšanu, par visas esamības atjaunošanu Kristū – par mūžīgās dzīvības iespēju.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Lūkas evaņģēlija 12. nodaļa, 1. līdz 12. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk