03.12.2015., I.Paičs, Rm 13:8-10, “Tīra ūdens malks”

Pastāsti citiem

Stāsts ir par to, ka “aiz kokiem”, proti, aiz dažādajiem baušļiem un norādījumiem, kurus lasām Bībelē, ir iespējams pazaudēt “mežu”, proti, īsto mērķi, kuru Dievs no mums visiem sagaida. Kāpēc Dievs ir devis baušļus? Vai viņu interesē mūsu “kārtīgs dzīvesveids”? Varbūt Dievam vienkārši nepatīk noteiktas cilvēka ķermeņa daļas vai izpausmes? Varbūt stāsts ir par to, ka Radītājs nožēlo to, ko pats ir radījis? Mēs jūtam, cik absurdi izklausās šādi vārdi, un tomēr – nereti cilvēki tā baušļiem pieiet: kā akmenī cirstiem, nesaprotamiem Dieva norādījumiem, kurus var vienīgi akli pildīt, jo to dziļākā jēga ir labākajā gadījumā noslēpumaina, bet sliktākajā – pilnīgi nesaprotama…
Pāvila vārdi ir kā spožas gaismas stars, kā tīra ūdens malks. Nevis cilvēks baušļiem, bet baušļi cilvēkam! Nevis es esmu kritērijs tam, kas ir pareizi (un manam tuvākajam nākas rēķināties ar maniem reliģiskajiem uzskatiem), bet otrādi – mans tuvākais ir kritērijs tam, kādai ir jābūt manai ētikai, bauslības izpratnei un reliģiskajiem uzskatiem! Jo mans vienīgais pienākums, kuru patiesībā Dievs no manis sagaida ir… mīlestība pret tuvāko!

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Pāvila vēstule romiešiem, 13. nodaļa, 8. līdz 10. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk