04.05.2014, K.Simanovičs, 1Pēt 1:3-9, “Neparastais mantojums”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Pētera 1. vēstule, 1. nodaļa, 3. līdz 9. pants.

Ikviens cilvēks savas dzīves laikā saņem mantojumu. Tas gan var būt ļoti dažāds un nebūt nav mērāms vienīgi mantiskā izteiksmē. Pie šī mantojuma ir pieskaitāms sociālais stāvoklis, izdevīgi sakari vai to trūkums un nereti arī vecāku parādi.
Savu mantojumu mums katram ir atstājis arī Dievs, taču pavisam citādu, nekā pirmajā mirklī varētu iztēloties. Ļoti iespējams, ka labā vēsts par šo mantojumu lielam daudzumam cilvēku liks nevis līksmot, bet gan vispirms vilties, jo saņemtais ne tuvu nav tas, kas varbūt tika gaidīts un ilgots.

„Un pienāks tāds laiks, diena, brīdis, kad Kristus, Dieva dāvātais mantojums – dzīvības un mīlestības princips – atklāsies un taps redzams visā pilnībā. Tas notiks neizbēgami. Kā liecina visa Jaunā Derība, tas ir lielais mērķis, uz ko virzās visa Dieva radītā esība. Jautājums tikai, vai mēs, katrs atsevišķais cilvēks ar savu dzīvi, ar savām izvēlēm un savu pieredzi, būsim daļa no tā visa…” (Citāts no mācītāja K. Simanoviča sprediķa.)

Print Friendly
Lasīt tālāk