04.05.2017., U.Salna, Jņ 21:1-14, “Ir rītausma, augšāmcelšanās stunda”

Pastāsti citiem

Lieli, satricinoši, ar dziļiem pārdzīvojumiem saistīti notikumi, vai tie būtu priecīgi, vai gluži otrādi – saistīti ar lieliem sarežģījumiem un grūtībām, beidzoties aiz sevis atstāj kādu īpašu, vienu un to pašu sajūtu. To varētu aprakstīt ar jautājumu – Ko nu? Ko tālāk? Neziņa, apjukums, grūtā pāreja atpakaļ ikdienā, kad ir beidzies kaut kas liels, drīzāk ir zīme, signāls no mūsu pašu sirdīm, no cilvēka dabas dziļumiem, kas atgādina – atceries, Tu patiesībā nespēj ik brīdi, vienmēr un nepārtraukti pastāvēt paļāvībā uz Dievu, uz vienīgo, kas ir visas esības pamats. Šķietami viegli ir ievērot bausli “Nenogalini (vismaz darbos), un pat “Nezodz”. Es nezinu, kā ir iespējams ievērot bausli “Neiekāro” (neiekāro to, kas ir citam), bet ko es varu zināt pilnīgi droši – nav iespējams ievērot pirmo bausli “Es esmu Dievs, tavs Kungs, neturi citus dievus man priekšā!” To mēs visi esam pārkāpuši, to mēs pārkāpsim atkal un atkal, un to arī mēs zinām, ka tas, kas ir pārkāpis vienu bausli, pārkāpj visu bauslību. Grēcinieki esam. Pirmais bauslis ir par paļāvību uz Dievu, paļāvību uz to, ka viss, kas ar mums notiek, labais un ļaunais, un arī visa atgriešanās no lieliem notikumiem pie ikdienas ar savām izjūtām un pārdzīvojumiem, ir tas, ar ko Dievs mūs veido, aicina un vada pretīm tādai dzīvei, kas var ieiet mūžīgajā dzīvībā. Jāņa evaņģēlija pēdējā nodaļa apraksta nevien to, kā pēc lieliem notikumiem, lieliem pārdzīvojumiem mācekļi atgriežas savā ikdienā, bet arī to, kā viņi to dara, kā tas ar viņiem tagad notiek. Tas notiek viņu ikdienas dzīves viducī, paļāvībā uz Kristus apsolījumu. Viņš atkal ir kopā ar mācekļiem. Ir rītausma, augšāmcelšanās stunda.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 21. nodaļa, 1. līdz 14. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk