04.08.2013, L.Rozentāls, Mt.4:18-20, Jņ.18:26-27, Jņ.21:15-18, “Dzīves cikli”

Pastāsti citiem

Šie trīs fragmenti no Jēzus mācekļa Pētera dzīves ir kā trīs pieturvietas ceļā, kas palīdz mums redzēt, ka katra cilvēka dzīve ir pārmaiņu process. Cilvēks pats ir process, kas pat tad, kad apstājas, satur sevī atkal sakustēšanās iespējas.
Ja mēs ar Pestīšanu saprotam tikai Dieva darbu, tad nekas neatliek kā vienkārši neko nedarīt un cerēt, ka mūsu dzīvi Dievs sakārtos. Un tas ir viens ceļš – jo, patiesi, Dieva mīlestība ir tīra dāvana, mēs neko nevaram tai pielikt klāt vai tai ko atņemt. Dieva mīlestība vienmēr ir te, ar mums, mēs esam tajā radušies un paliekam vienmēr ar to saistīti. Taču jautājums ir, vai mēs esam te? Dieva mīlestība ir ar mums, bet vai mēs esam ar to kopā? Vai tā saite, gadījumā, nav vienpusēja? Jo atpestīts cilvēks ir arī cilvēks, kurš ir atpestīts no visa tā salauztā un savilktā, no visām bailēm un paralīzēm, no tā, ka mēs cenšamies sevi īstenot uz citu rēķina.
Pestīšana ir kaut kas, kurā satek kopā Dieva darbs un mūsu atvērtība un gatavību šo darbu uzņemt, attiecināt uz sevi, sniegt viņam pretī savu esību. Tas, cik dziļi mēs Pestīšanai ļaujam ienākt mūsos, ir mūsu izvēle. Jo dziļāk mēs Dieva mīlestību pieņemam kā to mīlestību, ar kuru mēs mīlam sevi pašu, un jo plašāk mēs šo mīlestību dāvājam kā tādu, ar ko mēs mīlam savus tuvākos, jo vairāk tā apgaismo visu mūsu esību, mēs topam apgaismoti.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījumi: Mateja evaņģēlijs, 4. nodaļas 18. līdz 20. pants;
Jāņa evaņģēlijs, 18. nodaļas 26. un 27. pants;
Jāņa evaņģēlijs, 21. nodaļas 15. līdz 18. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk