05.03.2016., I.Paičs, Jes 52:7-10, “Drupas atsedz pamatus”

Pastāsti citiem

Vērojot Kristus ciešanu stāstu, iespējams nonākt divās aplamās galējībās:
Viena vēlas visiem sarežģītajiem tematiem ātrāk tikt pāri, lai varētu runāt par patīkamo – augšāmcelšanos, uzvaru, svētību un izdošanos. Daudziem cilvēkiem gribētos, lai Baznīca mazak runā par ciešanām, bet vairāk par to, kas labs un patīkams. Rezultātā mēs paskrienam garām tam, ko šis laiks pirms Lieldienām grib mums iemācīt, proti, cik daudzos un izsmalcinātos veidos mēs Dieva klātbūtni un patiesību “veiksmīgi” izstumjam no savas dzīves.
Otra galējība – ieslīgt pārspīlētā žēlumā un sajūtā, ka Lieldienu stāsts vēstī tikai un vienīgi par cilvēka ļaunumu, nežēlību un aklumu, un pasaulē patiešām nav nekā laba, iepriecinoša vai jēgpilna. Jā, Jēzus ciešanas ir nepelnītas un ataino to, kas notiek nemitīgi – mēs atstumjam Dieva patiesību. BET vienlaikus šis ir stāsts par spēku, kas vienīgais spēj ļaunumu izturēt un uzvarēt…

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Jesajas grāmatas 52. nodaļa, 7. līdz 10. pants.

Kristus ciešanu stāsts Jāņa evaņģēlijā: soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/sets/kristus-ciesanu-stasts

Print Friendly
Lasīt tālāk