05.03.2017., L.Rozentāls, Mt 4:1-11, “Nūjošanas garīgums”

Pastāsti citiem

Daudziem mums ar labi attīstītu prātu, zināmu intelektuālu kapacitāti, ar labām prasmēm daudz lasīt, runāt, domāt par garīgām tēmām, par Dievu, daudziem mums ar labi attīstītu iekšējo pasauli, dvēseli, jūtām, empātiju, spēju klausīties, sadzirdēt, sajust otrā cilvēkā toņus un pustoņus, daudziem mums tādiem – ķermenis ir palicis kā tāds nepieaudzis un novārtā pamests bērns. Un tas, pēc kā viņš ir izsalcis un izslāpis un vairs neliksies mierā un, ja nepievērsīsim tam uzmanību, tad sāks mums pretoties, mūs boikotēt un spirināties pretī, ir garīgums. Un ķermeņa garīgums ir apzināta kustēšanās. Varbūt tieši tāpēc daudziem no mums ir sajūta, ka mūsu garīgā dzīve un ticība iestrēgst un sāk stagnēt un griezties uz riņķi, ka mēs nelaižam to tālāk visā ķermenī. Taču tieši ķermenis ir Dievu apslēpjošā un atklājošā vieta.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Mateja evaņģēlija 4. nodaļa, 1. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk