05.05.2014, I. Paičs, “Neveiksmes meditācijas ceļā”

Pastāsti citiem

Mūsu pašu gaidas un klusās cerības uz meditācijas rezultātiem ir tās, kas rada neveiksmes meditācijas ceļā. Mēs rušinām dārzu un gaidām, kad tur kaut kas ziedēs.

Mums šķiet, ka mēs esam pilnvērtīgi cilvēki, labi cilvēki vienīgi tad, ja vairs nepiedzīvojam neveiksmes, sakāves, ja esam, varētu teikt, pārcilvēki un mūsu dārzā vienmēr kaut kas uzzied. Mums ir arī pietiekami daudz apkārtējo, kuri apgalvo: ja mēs darīsim tā un tā, mēs kļūsim par pārcilvēkiem. Bet mēs esam būtnes ar ierobežojumiem un vājībām, būtnes, kas pakļautas sakāves iespējai. Laiku pa laika ir labi to sev atgādināt.

Par miera pilnu un pilnvērtīgu cilvēku es kļūstu vien tad, ja dzīvoju tāds, kāds es esmu, pieņemu šo realitāti tādu, kāda tā ir. Mans uzdevums ir turpināt rušināt dārzu, bet kad tur uzziedēs zieds – tas ir Dieva ziņā.

Kristīgās meditācijas vakars Rīgas Lutera draudzē, 05.05.2014.
Mācītājs Indulis Paičs.

Print Friendly
Lasīt tālāk