06.02.2016., L.Rozentāls, 1ķēn 19:3-16, “Kā dzīvot dzīvošanas vērtu dzīvi?”

Pastāsti citiem

Vai mēs varam iedomāties, kā justos, ja kāds mums nozagtu pusi dzīves? Taču realitāte ir tā, ka ļoti daudziem cilvēkiem dzīves otrās puses ceļu maitā kodes un rūsa, nozog zagļi un laupītāji. Viens no šādiem zagļiem ir, ka mēs vēlamies – un tur mums arī atrodas daudz palīgu – mēs vēlamies dzīvot pēc iespējas veselāki un garāku mūžu. Bet, patiesībā, daudz lielāka un nozīmīgāka par to vajadzība ir – veicināt iemeslus, lai dzīve būtu dzīvošanas vērta. Lai mana dzīve būtu tāda, ko es vēlētos dzīvot. Vesels vai slims, jauns vai vecs, stiprs vai bezpalīdzīgs, bet dzīvot no visas sirds – nezaudējot savu privātumu, pašapziņu, cieņu.
Elija ir dzīves otrās puses pravietis. Tas, kam cauri iziet viņš – tā ir tekstūra, musturs, simbols pārejai no vienas dzīves uz pavisam citādāku dzīvi. Tas ir ceļš no ārpuses uz iekšpusi, no dzīves uz sava veida nāvi, no rīkošanās uz būšanu, no skriešanu pakaļ laikam uz norimšanu laikā, no ikdienišķā laika uz mūžīgo laiku, no ego uz patieso būtību, no ārējas pieķeršanos lietām uz visu lietu sākotnējo centru.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: 1. ķēniņu grāmata, 19. nodaļa, 3. līdz 16. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk