06.07.2014., K.Simanovičs, Lk.5:1-11, “Jēzus panākumi un tukšās baznīcas”

Pastāsti citiem

Viena no pieredzēm, kas vieno mūs visus, ir grūtību pieredze. Atšķirība ir tikai tajā, kā mēs ar savas dzīves grūtībām tiekam galā. Viena no visiecienītākajām metodēm ir centieni par problēmām nedomāt, aizmirsties jeb, izsakoties tēlaini, „maize un izklaides”. Uzreiz gan jāpiebilst, ka dzīvē pienāk brīdis, ka šī stratēģija vairs nepalīdz. Un tieši tas arī bija iemesls, kādēļ ļaudis tik ļoti tiecās pie Jēzus, kā to apraksta evaņģēlists Lūka. Viena no lietām, kuru Jēzus mācīja, bija – Nebīsties! Tas nozīmē – nebīties ticēt labā iespējamībai.

„Šodienas pasaulē, kurā ir tik daudz sāpju un ciešanu, kurā „maize un izklaides” kļūst par galveno instrumentu, kā pēc iespējas nedomāt, neredzēt un neiedziļināties, mums ir jābūt pietiekami drosmīgiem atsaukties Jēzus aicinājumam „airēt uz dziļumu”. Izmest tīklus tur, dziļumā. Uzrunāt cilvēkus tieši, patiesi, bez liekulības un vienlaikus ar cieņu, respektu un mīlestību. Palīdzēt cilvēkiem atklāt viņu patieso vērtību. [..] Jēzus nerunāja par Dievu, viņš runāja no Dieva. Viņš nemācīja, viņš apliecināja, iemiesoja. Viņš palīdzēja cilvēkiem atklāt, kas viņi ir patiesībā – Dieva mīlēti cilvēki. Tieši tādēļ viņi gribēja klausīties, gribēja būt kopā, gribēja mainīties! [..] Dieva acīs ikviens cilvēks ir tā vērts, lai tiktu mīlēts un cienīts. Atgādināsim to sev, viens otram un ikvienam, ko savā dzīves ceļā sastopam!”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Lūkas evaņģēlijs, 5. nodaļa, 1. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk