06.08.2017., K.Simanovičs, Mt 14:13–21, “Svētības pārpalikums”

Pastāsti citiem

“Brīdī, kad draudzes namā mācītāju istabā apsēdos pie sava galda, lai rakstītu šīs dienas sprediķi, ārā spīdēja saule un manā acu priekšā turpat aiz loga lēkāja mazs zvirbulītis. Tramīgi grozīdams galvu, viņš mēģināja uzlasīt zemē izkaisītās dažādās sēkliņas (iespējams, arī mazus kukainīšus, mušiņas), ko vējš bija atpūtis no malu malām. Izskatījās, ka ēdamā bija pietiekami daudz, jo mazais putniņš ik pa brīdim apstājās kādā vienā vietā uz nosacīti ilgāku laiku. Vēroju zvirbulīti un vienlaikus raudzījos uz Bībeles tekstu savā priekšā. Un manas acis apstājās pie vārdiem: “Un visi ēda un bija sāti.” Un es nodomāju: kam ir jānotiek, lai patiešām visi ēstu un būtu sāti? Varbūt jāseko Jēzus padomam un jāpavēro putni, jāieskatās dabā, jāaizdomājas, kas īsti un kā notiek šajā pasaulē un kādus secinājumus mēs varam no tā izdarīt, lai spētu dzīvot jēgpilnāku, līdzsvarotāku, piepildītāku dzīvi?”

Mācītājs Kaspars Simanovičs.
Lasījums: Mateja evaņģēlija 14. nodaļa, 13. līdz 21. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk