07.03.2015., L.Rozentāls, Mk 2:27, gal 5:1, “Kur un kas mēs esam II”

Pastāsti citiem

Kur un kas mēs esam II

Taču vienā brīdī rātskungs un bīskaps un gadsimtu senā tradīcijas, un turēšanās pie tās vai citiem priekšrakstiem vairs neapmierina, un rodas sajūta, ka kļūst par šauru.
Patiesībā, ar tradicionālismu ir tā, kā raksta Ričards Rors savā jaunajā grāmatā “Mūžīgais dimants”, kas nupat arī izdota latviski – mums nez kāpēc liekas, ka Dievs ir kaut kā īpaši saistīts ar pagātni, ar tradīcijām, taču pagātne ir pagājusi. Mums šķiet, ka Dievs pagātni mīl vairāk nekā tagadni un nākotni. Ka tas, kā domāja un kā lietas saprata cilvēki pirms vairākiem gadsimtiem Dievam ir mīļāks, nekā tas, kā cilvēki domā tagad un vēl savādāk domās nākotnē. Taču tā nav taisnība. Dievs ir nevis mirušo, bet dzīvo Dievs. Viņam pagātne nebūt nav svarīgāka par tagadni un nākotni. Taisni otrādi. Beigu beigās, vai tad viss kristietības un Bībeles kods un svētā parole nav iziešana no savas zemes, savas domāšanas, savas sistēmas uz zemi, uz domāšanu un esību, kas vēl ir nezināma vai arī joprojām tikai cīnās par tiesībām pastāvēt?
Cilvēki sāk atstāt baznīcas. Dievkalpojumu apmeklējums Vācijā laikā no 1980. līdz 2010. gadam ir samazinājies uz pusi. Cilvēki visā Eiropā izstājas no baznīcām. To, ka arvien mazāk cilvēku apmeklē dievkalpojumus, baznīcas interpretē kā neuzticēšamos, nepaklausību, intereses mazināšanos vai kūtrumu. Patiesais iemesls ir viegli saprotams: ZILĀS pakāpes kalpošanas veids un ZILĀ Dieva tēla sludināšana, ko baznīcas piedāvā savos dievkalpojumos un Sakramentos, vairumam garīgi ieinteresētajiem meklētājiem šādā formā acīmredzami vairs nav nepieciešama.
Taču nedomāsim, ka tie, kas aiziet projām, ir zaudējuši ticību. Viņiem baznīca (kāda tā vairumā gadījumu ir) vairs nespēj piepildīt to garīgās ilgas. Tie atrodas tādā Iziešanas (Exodus) situācijā, kas pārējiem, kas palikuši iekšpusē, nemaz nav aptverama.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Marka evaņģēlijs, 2. nodaļa, 27. pants un vēstule galatiešiem, 5. nodaļa, 1. pants.

 

Apziņas attīstības pakāpes

SMILŠKRĀSAS pakāpe:
Es pakāpe: galvenā vērtība eksistēt.
pārdzīvot šo dienu, izdzīvot vai mirt, dabiskie instinkti,
pamatuzticēšanās dzīvei, bezpalīdzīgie, dementie, mirstošie, Dievs kā mātes krūts.

PURPURA pakāpe:
Mēs pakāpe: galvenā vērtība – drošība.
Piederība klanam un aizsardzība, labie vai ļaunie gari, maģiski animiskā domāšana, uzticēšanās saitēm, dziednieki, šamaņi, gari, veļu vai mirušo senču valstība, cilts dievi.

SARKANĀ pakāpe:
Es pakāpe: galvenā vērtība – vara.
Izlaušanās un iekarošana, spēks vai vājums, agresivitāte, ekspansija, uzticēšanās sev, varoņi, martīri, dēkaiņi, varas dievi, kara Dievs Ceabots.

ZILĀ pakāpe:
Mēs pakāpe: galvenā vērtība – patiesība.
Augstāka kārtība, morāle, paklausība, sirdsapziņa, svētie vai grēcinieki, likumi, hierarhijas, uzticēšanās vērtībām.

ORANŽĀ pakāpe:
Es pakāpe: galvenā vērtība – brīvība.
Labklājība, racionalitāte, veiksminieki vai zaudētāji, noderīgums, uzticēšanās saprātam, eksperti, uzņēmēji, apgaismotais Es, pazudušais Dievs, personiskais Dievs.

ZAĻĀ pakāpe:
Mēs pakāpe: galvenā vērtība – savienošanās.
Konsensus, integrācija, izlīgums, jūtīgie vai nejūtīgie, iejūtība, miermīlība, uzticēšanās mīlestībai, komandas, terapeiti, cilvēkiem draudzīgais, mātišķais Dievs, Dievs visās reliģijās

DZELTENĀ pakāpe:
Es pakāpe: galvenā vērtība – kopskats.
Kompleksitāte, nedualitāte, izturēt paradoksus, sistēmiska-integritāte, uzticēšanās intuīcijai, darbs terminētos projektos, pašatbildība, cilvēka un Dieva trinitārā koinharence.

TIRKĪZA pakāpe:
Mēs pakāpe: galvenā vērtība – universalitāte.
Savienošanās visam ar visu, harmonija, pasaules etoss, multiperspektivitāte, fraktālais tīklojums, uzticēšanās Kosmosam, globāli darbojošās virtuālās kopienas, Dievs kā pulsējošs process, Pasaules Dzejnieks.

Print Friendly
Lasīt tālāk