07.04.2014, I. Paičs, “Kristus nāve un augšāmcelšanās”

Pastāsti citiem

Lielā Piektdiena ir lielākā Dieva žēlastības un mīlestības atklāsmes diena. Viņš, būdams cilvēka veidolā, neaizsargāts un vājš, neveido savas aizsardzības shēmas, necenšas savu mācekļus sarīdīt, apbruņot, lai viņi krīt un mirst par Viņu, lai tikai Viņš varētu dzīvot. Tā vietā Viņš nostājas šīs pasaules vidū tāds, kāds viņš ir – neaizsargāts, mīlestības pilns, patiess vārdos un darbos, un ļauj, lai visi mūsu grēki sakluptu viņam virsū. Kas ir tie grēki? Nodevība, meli, vienaldzība, nežēlība, agresija, viss sliktākai, ko varam cilvēkos redzēt, šajā dienā izpaužas vispārākajā pakāpē.

Upuris nav vajadzīgs Dievam, lai viņš tiktu ar savām problēmām galā un varētu uzvarēt savas dusmas. Upuris ir vajadzīgs mums, lai mēs varētu izgāzt savu agresiju, kas citādi vērstos pret mums un beigu beigās mūs pašus pakļautu riskam un iznīcībai. Šis upuris ir vajadzīgs, lai mēs spētu atbrīvoties no ļaunuma.

Mūs glābj nevis Kristus ciešanas, bet Viņa mīlestība. Mūs glābj tas, ka ciešanu vidū, Krisus ir un paliek tas, kas viņš ir. Mūsu acis atver satricinošais: lai cik mēs būtu ļauni pret Viņu, Viņš pret mums nekļūst ļauns. Viņš līdz galam ir tas, kas viņš ir.

Kristīgās meditācijas vakars Rīgas Lutera draudzē, 07.04.2014.
Mācītājs Indulis Paičs.

Print Friendly
Lasīt tālāk