07.08.2014., I.Paičs, Rm 6:12-23, “Pestīšana”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Pāvila vēstule romiešiem, 6. nodaļa, 12. līdz 23. pants.

Pestīšana – ko tā īsti nozīmē? Vārda pamatnozīme ir ļoti konkrēta – pestīt nozīmē atbrīvot. No svešas varas, no pakļautības, no verdzības.
Mūsdienu cilvēkiem nepatīk par sevi domāt kā par vergiem vai kalpiem, tomēr apustulis Pāvils redz, ka cilvēks vienmēr kalpo savām vēlmēm jeb mērķiem. Mēs varam savas dziļākās vēlmes, apspiest, noliegt vai mēģināt piepildīt, bet nav mūsu spēkos tās mainīt!
Atliek jautājums par to, kas tad vada mūsu vēlmes jeb kam kalpo mūsu sirds. Kāds gars mājo mūsos – vai tāds, kura iespaidā viss, kam mēs ķeramies klāt, noved pie citu ciešanām, nesaskaņām un grūtībām, vai Dieva gars, kuram sekojošais cilvēks sēj sev apkārt svētību un mieru. Šajā pasaulē nav neviena ļauna cilvēka! Visi grib būt laimīgi! Ja mūs vada nepareizs gars, tad mums liekas, ka vienīgais veids, kā mēs varam būt laimīgi, ir uz citu rēķina. Bet mums ir iespēja piedzīvot, ka mūs vada kas tāds, kas dod svētību citiem un mieru mums pašiem.
Kristus mira un augšāmcēlās, lai pestītu mūsu dvēseles no vergošanas garam, kas ir naidā ar Dievu, un dotu mums iespēju satvert Dieva garu, kas dara dvēseli laimīgu un mierpilnu, un kalpot tam.

Print Friendly
Lasīt tālāk