07.11.2016., I.Paičs, “Kristus kā durvis uz piepildītu dzīvi”

Pastāsti citiem

Jautājums par cilvēku savstarpējām attiecībām un to robežām nav saistīts ar kādām prasmēm vai veiksmīgākiem manipulācijas paņēmieniem savu interešu nodrošināšanai. Stāsts ir par mūsu spēju uzņemties atbildību par savu dzīvi. Personības briedums nebūt nav saistīts ar fizisko vecumu. Būt pieaugušam un nobriedušam cilvēkam ir daudz grūtāk, nekā mums gribētos domāt. Lai arī attīstība un nobriešana ir dabisks process, tam bieži vien traucē tas, ka mums līdzās nemaz nav neviena patiesi nobrieduša cilvēka, kas kalpotu par piemēru, kā tas ir – būt sev pašam un būt normālās attiecībās ar citiem. Daudzas garīgās tradīcijas runā par sekošanu garīga ceļa skolotājam un mācīšanos no viņa. Tomēr uzdevums nav nokopēt cita dzīvi, bet gan satvert pašu pieeju dzīvei. Arī kristietība runā par šādu māceklības ceļu. No Kristus mēs mācāmies nevis ārējas lietas, bet Viņa attieksmi pret dzīvi, pieeju cilvēkiem, stilu, kādā Viņš risina dzīves jautājumus.

Meditācijas vakaru lekciju cikls “Attiecību robežas”
Mācītājs: Indulis Paičs

Print Friendly
Lasīt tālāk