08.02.2014, K.Simanovičs, Mih 6:1-8, “No neticības uz ticību”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: pravieša Mihas grāmata, 6. nodaļa, 1. līdz 8. pants.

Gan ticība, gan arī neticība Dievam ir tikpat senas, kā pati cilvēce. Dilemma par ticību un neticību tiek atklāta arī Vecajā Derībā attēlotajos notikumos. Dieva uzdotais jautājums: „Mana tauta, ko esmu tev nodarījis, kā esmu tevi apgrūtinājis?” ir retorisks, tas paredz, ka abu – Dieva un cilvēka – starpā ir kāds pārpratums, kas, iespējams, radies, cilvēkam nespējot saskatīt lietu pareizo būtību. Vienīgais, kas cilvēku apdraud, ir viņa paša neprāts un agresija, kā arī nespēja uzticēties un paļauties.

„Dzīves laikā mēs droši vien vēl izkarosim daudzas iekšējas cīņas, mēs vēl daudzkārt mēģināsim „sist ēzeļmāti”, uz kuras jājam, lai tikai viņa ietu mums vēlamajā virzienā, līdz kādā brīdī būsim tiktāl noguruši, ka vairs nespēsim pakustēt. Un tikai tad, varbūt kārtējo reizi savā dzīvē, mēs apjēgsim – ar dzīvi nav jākaro, ar Dievu nav jākaro. Mēs drīkstam uzticēties tam, kurš allaž ir bijis uzticīgs mums. Pati dzīve visticamāk no tā nemainīsies. Pārbaudījumu un kļūdu nebūs mazāk. Taču mūsu attieksme būs pilnīgi cita. Tā būs ticības, uzticēšanās piepildīta dzīve.” (Citāts no mācītāja K. Simanoviča sprediķa.)

Print Friendly
Lasīt tālāk