08.05.2014., I.Paičs, Lk.22:15-34, “Nacisma sagrāve un Kristus”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Lūkas evaņģēlijs, 22. nodaļa, 15. līdz 34. pants.

Nacisma ideju pamatā bija uzskats, ka jāseko dabiskajai izdzīvošanas tieksmei – tiem, kas ir spēcīgi, ir jāturpina kļūt spēcīgākiem uz to rēķina, kas ir vājāki, „labākajiem labāko”. Kristietības ideja ir pilnīgi pretēja šai šķietami dabiskajai lietu kārtībai, tā vēsta, ka labi, pareizi un taisnīgi tomēr ir rūpēties par vājajiem, neaizsargātajiem, atpalikušajiem, tiem, kas runā un domā savādāk, tiem, kas ir svešinieki.

Tas, kas mūsu kultūras līmenī ir noticis līdz ar 2. Pasaules kara šausmām un nacisma sagrāvi, ir kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko jau pirms 2000 gadiem Kristus nāve bija iemācījusi viņa tuvākajiem mācekļiem. Katru reizi vēlāk sanākot kopā pie viena galda mācekļi atcerējās savu nodevību, atcerējās, cik viegli ir novērsties no Kristus ceļa un cik vilinošs ir tas otrs – lielais, it kā dabiskais ceļš.  Tāpēc Svētais Vakarēdiens bija mācekļu nožēlas un vienlaikus Dieva spēka apliecinājums.

Nacisma upuru piemiņa kultūras līmenī ir tieši šāds grēku nožēlas brīdis, kad mēs visi pieminam, ka šīs idejas gandrīz guva virsroku. Tās vēl arvien ir dzīvas. Mums jāatceras, pie kādām baisām sekām tās noveda, jo, tiklīdz mēs to aizmirstam, mēs esam atpakaļ tur, no kurienes sākām.

Print Friendly
Lasīt tālāk