08.06.2014, I.Paičs, Apd 2:1-18, “Nav labi cilvēkam būt vienam”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Apustuļu darbu grāmata, 2. nodaļa, 1. līdz 18. pants.

Vasarsvētki nerunā tikai par kādu abstraktu spēku vai enerģiju, kas pēkšņi iemājo mācekļos un ļauj viņiem darīt brīnumus. Šāds spēks varētu uz brīdi iedvesmot lieliem darbiem, tomēr atstātu novārtā katra cilvēka dziļāko vajadzību – vajadzību pēc otras dzīvas personas klātbūtnes, pēc mīlestības, pēc nepalikšanas vienam plašās, skaistās, bet pret mums vienaldzīgās pasaules vidū.

Jēzus nesniedza tikai abstraktus principus un atziņas, viņā mācekļi sastapa dzīvu cilvēku, kurš viņos bija ieinteresēts un kurš ļāva viņiem justies nozīmīgiem un vajadzīgiem.

Vasarsvētki mūsdienās ir tik svarīgi tāpēc, ka aicina pieņemt Dieva personiskumu. Lai cik tas liktos naivi un neracionāli. Mēs esam dzīvi cilvēki, tāpēc tikai dzīvs un personisks Dievs mums var būt patiešām reāls un nozīmīgs. Vienīgi dzīvs cilvēks spēj mūs mīlēt. Neviena vērtība, neviens princips, neviena abstraktā realitāte mūs nemīl – tā, labākajā gadījumā, vienkārši ir un tai ir vienalga, vai mēs esam vai neesam. Attiecības ar dzīvu Dievu ir pavisam citādas nekā ar atziņām un principiem.

Nav labi cilvēkam būt vienam. Tie ir dzīvi cilvēki, caur kuriem un kuros dzīvais Kristus turpina atklāties un darboties.

Print Friendly
Lasīt tālāk