08.06.2017., U.Salna, Rom 5:1-5, “Miers ar Dievu”

Pastāsti citiem

Šī nedēļa mūsu kā Kristus Baznīcas dzīvē ir iezīmīga ar kādu būtisku pāreju. Mēs atstājam aiz muguras visu šī Baznīcas gada augsto svētku periodu, kad sākot ar Adventu, piedzīvojot Ziemassvētkus, Epifānijas laiku, un pēc tam tuvojoties Kristus ciešanām, sagaidījuši Lieldienas un visbeidzot arī Vasarsvētkus, tā nu esam arī šogad izstaigājuši un izdzīvojuši līdzi mūsu Kunga dzīvei šajā pasaulē. Tagad mēs ieejam klusumā, klusajā laikā. Mūsu dvēseles ceļojumu vairs nevada tieša izsekošana Kristus dzīvei, un tas nozīmē, ka mēs tagad esam mudināti daudz vairāk palikt paši ar sevi. Romiešu vēstules piektā nodaļa iesākas ar šiem vārdiem: “Tā nu starp mums, ticībā attaisnotajiem, un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur viņu mēs ticībā esam mantojuši ceļu uz šo žēlastību, kurā mēs stāvam un lepojamies par cerību uz dievišķo godību.”
Pāvila rakstītais atklājas kā ļoti trāpīgs apraksts par to brīdi, ko pašlaik piedzīvojam. Mēs patiešām esam aicināti ar to guvumu, ko mūsu garam, mūsu dvēselei devis ceļojums līdz ar Kristu Viņa dzīvē, tagad vairāk iesakņoties pašiem savā dzīves gājumā, meklēt savu pastāvību un izturību tajā Garā, ko esam saņēmuši un saņemam. Nevis ciest un pieciest savu dzīvi, bet gan ļaut, lai Dievs tevi veido, maina, dara pieaugušāku, pastāvīgāku un arī patstāvīgāku.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Pāvila vēstule romiešiem, 5. nodaļa, 1. līdz 5. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk