08.09.2013, K.Simanovičs, Lk.14:1-11, “Dzīve kā dāvana”

Pastāsti citiem

Vai zināt, ko izsaka Danbara skaitlis un cik liels tas ir? Izrādās, šis skaitlis norāda cilvēku iespējamo savstarpējo attiecību skaitu. Ļaudis, kuri atrodas aiz šī skaita jeb „ārpusē”, mēs uztveram kā informatīvas vienības, kā svešiniekus, kuru problēmām un ciešanām neesam spējīgi just līdzi. Savukārt tos cilvēkus, kuri spētu paaugstināt mūsu pašu izdzīvošanas izredzes, mēs labprāt šai lokā ieslēgtu. Šeit ir vietā pieminēt Jēzus līdzību par svētku mielastu un labām, kā arī ne tik labām vietām.
„Jēzus savu uzskatu un vērtību izskaidrošanai bieži lieto salīdzinājumu ar svētku mielastu. [..] Dievs mūs aicina tieši šādā mielastā, viņš mums ir devis tieši šādu pasauli un dzīvi. Pasaule, kas mums ir dota, ir pietiekami plaša un daudzveidīga, lai ikviens varētu izdzīvot un eksistēt. Sabata (mūsu gadījumā – svētdienas) uzdevums ir to allaž atgādināt. Kopības uzdevums, Svētā Vakarēdiena uzdevums ir to allaž
atgādināt. Kā savās pārdomās par šo notikumu Lūkas evaņģēlijā raksta mācītāja Nansija Rokvela, „sabats ir diena, kurā mēs atzīstam, apzināmies, ka mūsu dzīve un dzīvība kā tāda ir Dāvana”.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Lūkas evaņģēlijs, 14. nodaļa, 1. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk