09.03.2017., U.Salna, 1kor 1:18-23, “Nadziņš ieķēries – putniņš pagalam…”

US2

Pastāsti citiem

Vai loģika un saprāts pats par sevi būtu ļauns? Vai Rakstu zināšana un skaidrošana vienmēr būtu uzlūkojama ar piesardzību? Vai retoriska meistarība būtu nosodāma pati par sevi? Vai pasaules izzināšana tādā veidā, kā cilvēce to dara pēdējos gadsimtos, ir kaut kas aplams vai “nebiblisks”, kā to kādreiz apgalvo daļa kristiešu? Protams, nē. Problēma rodas tajā brīdī, kad visās šajās pieejās, metodēs un idejās cilvēks sāk meklēt atbildes uz jautājumiem, kuras šādā veidā vienkārši nav atrodamas. Tie ir jautājumi par dzīves jēgu, par dvēseli, par Gara pasauli, par pestīšanu. Arī par piedošanu un dvēseles glābšanu, tostarp galējās situācijās – visā tajā, ar ko nākas saskarties dzīvē un ko nākas izturēt. Ja šajās lietās tu centies tikt galā, lietojot loģiku un prātu, ja tu mēģini izmanipulēt atbildes pat no Svētajiem Rakstiem, ja tu mēģini sevi vai citus pārliecināt ar veiklām domas un vārdu konstrukcijām, tu esi tas, uz ko Pāvils attiecina Jesajas teikto – gudrajo gudrību es izdeldēšu un saprātīgo saprātu es atmetīšu.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 1. nodaļa, 18. līdz 23. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk