09.11.2014., K.Simanovičs, Mt 25:1-13, “Tukšām rokām”

Kaspars Simanovičs

Pastāsti citiem

Jēzus līdzība par piecām saprātīgajām un piecām nesaprātīgajām jaunavām patiesībā ir vēstījums par attiecībām starp cilvēku un viņa Radītāju. Un tā tas ir ne tikai šajā līdzībā, bet arī visās pārējās. No attiecībām ar Radītāju izriet cilvēka attiecības ar citiem cilvēkiem.
Par to, kas ir dzīves patiesais balsts, sākam aizdomāties vien tad, kad kaut kas mūsu dzīvē lielos apmēros ir nogājis greizi. Nereti problēma ir mūsu pašu reakcijā uz notiekošo un nespējā uzticēties, jo tieši uzticēšanos un paļāvību caurstrāvo dzīvība.
„No šīm attiecībām ar Radītāju izriet cilvēka attiecības citiem cilvēkiem: tādas, kādas tās tiek aprakstītas Kalna sprediķī un apustuļu vēstulēs. „Piedodiet, izlīgstiet, neiekārojiet, mīliet, neliekuļojiet, uzticieties, netiesājiet, lūdziet, meklējiet, klaudziniet..!” „Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem.” (Mt. 7:12) „Neesiet ļauna darītāji! Dariet labu!” [..] Tas, kurš uzticas Kristum, ieklausās viņa sludinātajā un iemiesotajā evaņģēlijā, ir tam atvērts, ļauj tam ietekmēt savu dzīvi, tāds tad arī, tēlaini runājot, savu dzīves ēku ceļ uz klints. Viņa dzīve kļūst nesatricināma. Bet mūsu dzīvi satricina visdažādākie notikumi – ne tikai sliktie. Arī negaidītas veiksmes un panākumi var izrādīties tik spēcīgas vētras, ka, tām pārejot pāri, viss izrādās salauzts un izpostīts.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Mateja evaņģēlijs, 25. nodaļa, 1. līdz 13. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk