10.02.2016., L.Rozentāls, Ps 57:8-12, “Dzīvot no visas sirds!”

Pastāsti citiem

Pelni ir svešinieki. Iedomāsim tā. Kad šie pelni pieskarsies mums, iedomāsimies, ka mums pieskaras kāda sveša pasaule, kāds mums svešs dzīves posms vai varbūtība, iedomāsimies, ka mums pieskaras kaut kas, kas mums pavisam svešs, kas var pagriezt mūsu dzīves citā virzienā, kas tāds, ko vēl šobrīd nespējam aptvert un pieņemt. Ka mums pieskaras kāds jauns, nepazīstams ceļš vai ka tiek atvērtas durvis uz ko pavisam jaunu – attiecībām, dzīves notikumiem, krīzi.

Pelni rodas tur, kur ir īsta uguns. Tur kaut kas ir pa īstam dedzis. Pelni mums saka – te ir bijusi īsta uguns. Tie atgādina mums par to, ka ir iespējama uguns, kas visu sadedzina pilnībā. Un es uzdrīkstos teikt – pelni mums atgādina, ka ir iespējama dzīve, kas sevi sadedzina pilnībā, kas dzīvo no visas sirds, kas ir īsta, elpu aizraujoša, visaptveroša, kas nav sīkumaina, ne tramīga, ne pārāk pieklājīga, ne cenzēta, bet īsta dzīve, kas deg, deg, sadeg – un beigu beigās nesadeg. Jo īstas dzīves nesadeg. Tās ir kā ērkšķu krūms, jo tajās ir klātesoša uguns, kas nesadedzina.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: 57. psalms, 8. līdz 12. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk