11.02.2016., L.Rozentāls, Jņ 2: 1-11, “Nāve dzīves vidū”

Pastāsti citiem

Gavēņa laika iesākumā mēs tiekam aicināti atstāt savu šaurību. Sadzirdēt to, kā plašums mūs modina. Un būt gatavam doties ceļā un ceļam modināt citus. Tādam ceļam, kura galā parastākais ūdens garšos kā vīns. Tādam ceļam, kura galā saņemsi dāvanu, par ko šobrīd vēl neko nezini.

Ceļš uz Augšāmcelšanos ir cauri nāvei dzīves vidū. Tas ir ceļš pie tā, kas mēs patiesi esam, kas ir mūsu jēga, būtība, sirds. Kad sastopamies ar Lieldienu rīta pieredzi, kaut arī dažiem tas notiek vakarā, dzīve stabilizējas, atrod jaunu gultni, mainās mūsu iekšējā struktūra, ko simboliski izsaka Jēzus mācekļu kļūšana par apustuļiem. Jo apustulis ir cilvēks ar Lieldienu pieredzi. Bez šīs pieredzes viņam nemaz nav ko vēstīt pasaulei.

Visas mūsu dzīves naktis ir naktis pirms dzimšanas dienas. Visas. Un, kad pienāks rīts, mūs gaidīs dāvana. Tāda, kuru pat iedomāties nespējam. Tieši tāpēc jau tā ir dāvana. Visas naktis mūsu dzīvē ir naktis pirms dzimšanas dienas. Pirms dienas, kad mēs piedzimstam no jauna. Dažkārt ir labi to zināt. Un uz to paļauties. Jo uz to var paļauties. Tas ir pavisam droši.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 2. nodaļa, 1. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk