11.02.2017., K.Simanovičs, Jes 57:1-13, “Dvēseles stāsts”

Pastāsti citiem

“Tikai tad, kad cilvēks beidzot atzīs savu sakāvi, viņš pa īstam izdzirdēs, sapratīs un pieķersies Dieva sacītajam: “Kas glābjas pie manis, tas iemantos zemi, tam tiks mans svētais kalns!” Nevis nocietināties pret Realitāti, bet atvērties tai, nevis manipulēt ar Dievu, bet paļauties, ka viss, kas viņa dots, ir manai dvēselei par labu. Stāsts par cilvēka dvēseli ir stāsts par ceļojumu – kaut kur starp šeolu un svētā kalna virsotni, starp nomiršanu un augšāmcelšanos, starp nocietināšanos un atvērtību, starp kontrolēšanu un paļaušanos. Bet svarīgākais ir tas, ka šajā ceļā nevienu mirkli mēs neesam atstāti vieni..”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Jesajas grāmatas 57. nodaļa, 1. līdz 13. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk