11.03.2018., L.Rozentāls, Jņ 3:14-17, “Nostāties līdzās upurim”

Pastāsti citiem

Jēzus nemira tāpēc, ka Viņš bija noslēpies kādā garīgo vingrinājumu centrā vai iegrimis kādās lūgšanu praksēs, vai tāpēc, ka viņš, distancējies no sabiedrības, pārdomāja kādus garīgus jautājumus. Viņš mira, jo runāja, domāja, iesaistījās, neklusēja, neizvairījās, konfrontējās, nebaidījās, neatturējās un nenoslēpās. Ja viņš to visu nebūtu darījis, būtu nodzīvojis līdz sirmam vecumam. Diemžēl tad, visticamāk, mēs par Viņu neko nezinātu. Viņš būtu sācis kā Jēzus un būtu beidzis kā Jēzus. Bet Viņš sāka kā Jēzus un beidza kā Kristus. Un tas jau ir pavisam cits stāsts, kuru atkal no jauna un savādāk pārdomāt esam aicināti Gavēņa laikā.
Tāpēc vienīgā jēgpilnā un attaisnojamā prioritāte Gavēņa laikā, kuras priekšā būtu jāatkāpjas visām citām runām, aktivitātēm un iniciatīvām, ir upuru apzināšanās mūsu vidū, nostāšanās kopā ar mūsu laikmeta upuriem, viņu stāstu netiesājoša uzklausīšana, nenoliegšana, neatspēkošana un upura nevainošana.

Mācītājs Linards Rozentāls.
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 3. nodaļa, 14. līdz 17. pants.

# Torņakalna mediatēka var pastāvēt tikai pateicoties jūsu ziedojumiem. Paldies par sniegto atbalstu! www.paypal.me/luteradraudze

Print Friendly
Lasīt tālāk