11.07.2015., I.Paičs, 1Jņ 4:10-13, “Patiesas mīlestības raksturs”

Pastāsti citiem

Jānis runā par mīlestību. Ne to, ko mēs parasti saucam par mīlestību – patmīlības veidu, kad cilvēks kādu “mīl” tāpēc, ka šis kāds liek viņam labi justies. Bet, ja parādās kāds cits, kurš liek justies vēl labāk, cilvēks dodas turp, kur laime solās būt vēl lielāka. Mīlestība, par kuru runā Jānis, ir centrēta otrā, nevis manī pašā. Un piemērs tam ir Dieva mīlestība: Dievs nedarbojas tāpēc, ka gribētu piepildīt kaut ko, kas Viņam trūkst. Viņš darbojas tāpēc, ka vēlas, lai mēs dzīvotu un būtu.
Mīlestība, kas ir kompensējoša un pastāv tāpēc, lai aizpildītu trūkumu un tukšumu, ir cilvēcīga un pieder zemei. Mīlestība, kas nāk no debesīm, ceļas no iekšēja dāsnuma un pārpilnības. Šī mīlestība ir redzama Kristū. Un, kad tā kļūst redzama mūsu attiecībās, esam pietuvojušies tai pilnībai, kas bija Radītāja sākotnējā iecere.

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Jāņa 1. vēstules 4. nodaļas 10. līdz 13. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk