12.09.2013, K.Simanovičs, Ef.3:13-21, “Kā dzīvot grūtos laikos”

Pastāsti citiem

Ko darīt, lai izdzīvotu? Ko darīt, lai tiktu galā ar visiem dzīves mestajiem izaicinājumiem? Patiesībā jautājums būtu jāformulē citādi: kā nezaudēt cilvēcību, kad nākas saskarties ar krīzēm un grūtībām? Tieši šados brīžos mēs kļūstam egoistiskāki un mēģinām norobežoties, lai gan iespējama arī cita izeja.
„Nezaudējiet drosmi, Pāvils saka. Dzīve jau tādēļ ir dzīve, lai nemitīgi attīstītos, pielāgotos, eksperimentētu, kļūdītos, sāktu atkal no jauna. Ne jau no tā vajag baidīties! Nepazaudēt reiz piedzīvoto Dieva mīlestības pieredzi – lūk, kas ir patieso rūpju vērts! Iesakņoties un nostiprināties šajā mīlestībā – tas ir dzīves virsuzdevums! Viss pārējais ir pakārtots. Visas pārējās dzīves norises tikai vai nu atvieglo un palīdz, vai arī kavē un izkropļo beznosacījuma mīlestības pieredzes iegūšanu. Grūtos laikos, kad ārēji redzamā veidā mīlestība iet mazumā, kad līdzcietības un iecietības robežu nosaka savas mājas slieksnis, kad naids un vardarbība sāk izskatīties vienīgā pareizā atbilde, cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši Dieva mīlestību Jēzū Kristū, vajadzētu mēģināt izprast un nekad nevajadzētu aizmirst, cik unikāla un fundamentāla ir viņu pieredze.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: apustuļa Pāvila vēstule Efeziešiem, 3. nodaļa, 13. līdz 21. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk