13.04.2015., I.Paičs, “Astotā zīme jeb Pieci veidi, kā pārspēt nāvi”

Pastāsti citiem

Pieci veidi, kā pārspēt nāvi
/Augšāmcelšanās Jaunajā Derībā. Rakstu vietu piemēri/
1) SIMBOLISKĀ “PAMOŠANĀS”

11 Viņā jūs esat saņēmuši arī apgraizīšanu – ne to, kas rokām veikta, bet, atbrīvoti no miesas dabas, jūs esat saņēmuši apgraizīšanu Kristū: 12 jūs esat līdz ar viņu apbedīti kristībā, kurā arī jūs caur ticību esat augšāmcelti Dieva spēkā, tā spēkā, kas viņu atmodināja no mirušajiem. 13 Jūs, kas bijāt miruši savos grēkos un miesā neapgraizīti, Dievs darīja dzīvus līdz ar Kristu, dāvādams mums visu grēku piedošanu.
1 Ja nu jūs esat augšāmcelti līdz ar Kristu, tiecieties pēc tā, kas augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas. 2 Savu prātu virziet uz to, kas augšā, ne uz zemes lietām, 3 jo jūs esat miruši un jūsu dzīvība līdz ar Kristu ir apslēpta Dievā. 4 Kad Kristus – jūsu dzīvība – parādīsies, arī jūs līdz ar viņu tiksiet atklāti godībā.
(Kol.2:11-13;3:1-4)

21 Kāds cits viņa māceklis sacīja viņam: “Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu.” 22 Bet Jēzus viņam sacīja: “Seko man un ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus.” (Mt. 8:21-22)

2) FIZISKĀ ATDZĪVOŠANĀS

Jaīra meitiņa:
18 Jēzum ar viņiem vēl runājot, redzi, viens vecākais nāca un nometās ceļos viņa priekšā un sacīja:“Mana meita nupat nomira. Bet nāc, uzliec viņai savu roku, un tā dzīvos.” 19 Jēzus piecēlies sekoja tam kopā ar saviem mācekļiem. 20 Un, redzi, kāda sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu, pienāca no mugurpuses un pieskārās viņa drēbju malai. 21 Viņa pie sevis sacīja:“Ja vien viņa drēbēm pieskaršos, kļūšu vesela!” 22 Bet Jēzus, pagriezies un viņu ieraudzījis, teica:“Esi droša, meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi!” Un sieviete kļuva vesela tajā pašā brīdī. 23 Kad Jēzus, ienācis vecākā namā, ieraudzīja flautistus un trokšņainu ļaužu pulku, 24 viņš sacīja: “Ejiet prom! Meitene nav mirusi, bet guļ.” Un tie viņu izsmēja. 25 Bet, kad ļaudis bija izraidīti ārā, Jēzus, iegājis iekšā, satvēra viņas roku, un meitene piecēlās. 26 Runas par to izplatījās visā apvidū. (Mt.9:18-26)


 

Naines jauneklis

11 Drīz pēc tam viņš devās uz pilsētu, sauktu Naine, un kopā ar viņu gāja mācekļi un liels ļaužu pūlis. 12 Kad viņš jau tuvojās pilsētas vārtiem, redzi, iznesa kādu mirušo, mātes vienīgo dēlu, un viņa pati bija atraitne, un līdz ar viņu bija liels pūlis pilsētnieku. 13 Atraitni ieraudzījis, Kungs iežēlojās par viņu un tai sacīja: “Neraudi!” 14 Pienācis klāt, viņš aizskāra zārku; nesēji apstājās, un viņš sacīja: “Jaunekli, es tev saku, celies augšā!” 15 Mirušais piecēlās sēdus un sāka runāt, un Jēzus atdeva viņu mātei. 16 Visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Dievu:“Liels pravietis ir cēlies mūsu vidū; Dievs ir uzlūkojis savu tautu.” 17 Šī vēsts par viņu izgāja pa visu Jūdeju un tās apgabalu. (Lk. 7:11-17)


3) GARĪGĀ KLĀTBŪTNE KRISTŪ: LĀCARA ZĪME

38 Tad Jēzus, vēl aizvien aizgrābts, nāk uz kapu. Tā bija ala, kurai priekšā bija nolikts akmens. 39 Jēzus sacīja: “Noceliet akmeni!” Marta, mirušā māsa, viņam sacīja: “Kungs, viņš jau ož, jo ir jau ceturtā diena.” 40 Jēzus viņai sacīja: “Vai es neteicu tev: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godību?” 41 Tad tie nocēla akmeni. Un Jēzus, pacēlis acis augšup, teica:“Tēvs, pateicos tev, ka tu mani uzklausīji! 42 Es zināju, ka tu mani vienmēr uzklausi, bet to es sacīju šī ļaužu pūļa dēļ, kas visapkārt, – lai viņi ticētu, ka tu mani esi sūtījis.” 43 To teicis, viņš varenā balsī sauca:“Lācar, nāc ārā!” 44 Un mirušais iznāca – kājas un rokas tam bija saistītas saitēm un seja aptīta ar sviedrautu. Tad Jēzus ļaudīm sacīja:“Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!” (Jņ. 11:38-44)

23 Jēzus viņai sacīja: “Tavs brālis augšāmcelsies!” 24 Marta sacīja:“Zinu, ka viņš augšāmcelsies, kad būs augšāmcelšanās pastarā dienā.” 25 Tad Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! 26 Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?” 27 Viņa sacīja:“Jā, Kungs, es ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas nāk pasaulē.” (Jņ. 11:23-27)

 

4) JĒZUS AUGŠĀMCELŠANĀS

1 Nedēļas pirmajā dienā pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržīgās zāles, ko bija sagatavojušas. 2 Bet tās atrada akmeni no kapa noveltu. 3 Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada. 4 Kamēr viņas bija apjukušas par to, kas noticis, redzi, tām blakus nostājās divi vīri spoži mirdzošās drānās. 5 Tās izbailēs zemu nolieca galvas, bet viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? 6 Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā: 7 Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.” 8 Un tās atcerējās viņa vārdus. 9 Atgriezušās no kapa, viņas visu pastāstīja tiem vienpadsmit un arī pārējiem. 10 Tās bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un vēl citas ar tām, kas pastāstīja to apustuļiem. 11 Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja. 12 Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu; un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis. (Lk. 24:1-7)


 

14 Mēs ticam, ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies. Tāpat arī Dievs tos, kas Jēzus žēlastībā aizmiguši, augšāmcels līdz ar viņu. 15 Pēc Kunga vārda, mēs jums apgalvojam, ka mēs, kas līdz Kunga atnākšanai vēl būsim palikuši dzīvi, neaizsteigsimies priekšā jau aizmigušajiem. 16 Pats Kungs, skanot pavēlei, erceņģeļa balsij un Dieva taurei, nokāps no debesīm, un nomirušie Kristū būs pirmie, kas augšāmcelsies, 17 pēc tam mēs, pāri palikušie dzīvie, visi reizē līdz ar viņiem padebešos tiksim aizrauti uz tikšanos ar Kungu debesīs, un tad mēs būsim ar Kungu vienumēr. 18 Tad nu ieprieciniet cits citu ar šiem vārdiem. (1.Tes.4:14-18)


 

5) ESHATOLOĢISKĀ AUGŠĀMCELŠANĀS

6 Pulku Kungs nu sataisīs visām tautām treknas dzīres šai kalnā – dzīres ar nostāvējušos vīnu, ar treknuma leknumiem, ar vecu briedušu vīnu! 7 Šai kalnā viņš saplēsīs apsegu, kas klājas pār visu tautu, apklāju, kas sedz visus ļaudis! 8 Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi, Kungs Dievs noslaucīs asaras no visu vaigiem, visā zemē viņš iznīdēs savas tautas kaunu, jo Kungs ir runājis! 9 Tajā dienā sacīs: “Redzi, šis ir mūsu Dievs, uz viņu mēs cerējām, un viņš mūs glābj, Kungs ir tas, uz kuru mēs cerējām, līksmosim un priecāsimies par viņa glābšanu!” (Jes.25:6-9)

1 Tad eņģelis man parādīja dzīvā ūdens upi, dzidru kā kristāls, tā izplūda no Dieva un Jēra troņa 2 pa ielas vidu. Upes abās pusēs bija dzīvības koks, kas nes divpadsmit augļus, katru mēnesi savu augli; un tā lapas ir noderīgas tautām dziedināšanai. 3 Nekāda nolādējuma vairs nebūs. Tajā būs Dieva un Jēra tronis, un viņa kalpi viņam kalpos, 4 viņi skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs uz viņu pierēm. 5 Un nakts vairs nebūs, un nebūs vajadzības nedz pēc gaismekļa, nedz saules gaismas, jo Kungs Dievs apspīdēs viņus, un viņi valdīs mūžu mūžos. (Jņ. atkl. 22:1-5)

Jēzus sacīja: “Kad tie celsies augšām no mirušajiem, tie nedz precēs, nedz tiks precēti, bet būs kā eņģeļi debesīs. 26 Bet par mirušajiem, ka tie taps uzmodināti, vai jūs Mozus grāmatā neesat lasījuši, kā Dievs pie ērkšķu krūma viņu uzrunāja: es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs, un Jēkaba Dievs? – 27 Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.” (Mk.12:25-27a)

35 Varbūt kāds jautās: kā var mirušie augšāmcelties? Kādā miesā viņi nāks?
39 Ne visiem tāda pati miesa, citāda ir cilvēkam, citāda – dzīvniekiem, citāda – putniem, citāda – zivīm. 40 Ir gan debess ķermeņi, gan zemes ķermeņi, un citāda godība ir debess ķermeņiem un citāda – zemes ķermeņiem. 41 Citāds spožums ir saulei un citāds – mēnesim, un citāds spožums ir zvaigznēm, jo zvaigzne no zvaigznes atšķiras pēc spožuma. 42 Tāpat arī mirušo augšāmcelšanās – sēts top iznīcībā, bet augšāmceļas neiznīcībā. 43 Sēts top negodā, bet augšāmceļas godībā. Sēts top nespēkā, bet augšāmceļas spēkā. 44 Sēta top dabīga miesa, bet augšāmceļas garīga miesa. Jo kā ir dabīga miesa, ir arī garīga miesa.
49 Tāpat kā mēs valkājam zemes cilvēka izskatu, tā mēs arī valkāsim debess cilvēka izskatu. 50 Brāļi, to es jums saku: Dieva valstību nevar iemantot miesa un asinis, tāpat kā iznīcīgais neiemanto neiznīcīgo.
54 Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā. 55 Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis? (1.Kor. 15.nod.)

Print Friendly
Lasīt tālāk