13.07.2017., U.Salna, Mt 11:16-19, 25-30, “Mīlestība ir pārāka par jebkuru likumu”

Pastāsti citiem

Vakar ziņās izskanēja Latvijas policijas priekšnieka vārdi par mazo zēnu no Liepājas, kuru atrada mirušu mežā: “Viņš dzīvoja viens un nomira viens”. Komentētāji ziņu portālos tagad aicina noskaidrot un sodīt vainīgos, amatpersonas sola izvērtēt atbildību, kāds prasa izdarīt labojumus likumos un noteikt skaidru kārtību, lai nekas tāds vairs nenotiktu. Tomēr es nezinu, nespēju pat iztēloties likumu, ar kuru varētu panākt, lai ne par vienu nekad vairs neizskanētu vārdi – “Viņš dzīvoja viens un nomira viens”.
Mums ir viegli runāt par Dievu kā par taisnīgu, mīlošu un žēlastības pilnu, kad ieraugām, izjūtam kaut ko kā žēlastību. Kad lietas notiek pēc mūsu prāta, pēc mūsu taisnīguma izjūtas, pasargājot mūs no sadursmes ar nepatīkamo, skumjo, traģisko. Ja tomēr notiek savādāk, cilvēka dvēselē uzreiz ir gatavs ieskanēties aizvainojums: kāpēc Dievs ir tik netaisnīgs? Kur tad paliek Viņa mīlestība un žēlastība? Kā pārvarēt sajūtu, ka tie ir tikai vārdi? Kā pārstāt meklēt attaisnojumu un salti loģisku izskaidrojumu visam, kas dzīvē notiek kaut kā vismaz šķietami netaisni, nežēlīgi un nelaimīgi? Atbilde uz to ir Evaņģēlijs. Evaņģēlijs ir tajā, ko Dievs mums ir atklājis caur Jēzu Kristu, parādot, ka mīlestība patiešām pastāv. Pārcilvēciska, neloģiska mīlestība, kuras avotu velti meklēt dabas likumā, cīņas par izdzīvošanu likumā, taisnīgumā un cilvēka nopelnos. Mīlestība, kuras avots ir pats Dievs un kuras iespējmība mums ir darīta zināma. Tās ir attiecības, tā ir attieksme pret sevi un apkārtējiem, kura ļautu, piemēram, nepalikt vienaldzīgam, redzot vienu nomaldījušos cilvēkbērnu.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Mateja evaņģēlija 11. nodaļa, 16. līdz 19. un 25. līdz 30. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk