14.09.2014., K.Simanovičs, Mt.6:24-34, “Divu kungu kalps?”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Mateja evaņģēlijs, 6. nodaļa, 24. līdz 34. pants.

Ko nozīmē būt kristīgam cilvēkam? Kā ticībai jāizpaužas ikdienas dzīvē? Šādi un līdzīgi jautājumi nodarbina ikvienu no mums. Savā laikā tie bijuši aktuāli arī teologam Dītriham Bonhēferam, kura grāmatas, sprediķi, piezīmes un vēstules vēl aizvien turpina veidot kristīgu cilvēku izpratni par ticību un dzīvi. Gandrīz ikviens indivīds kalpo diviem vai pat vairākiem kungiem; nereti – Dievam un mantai, mēģinot tos abus salabināt un aizmirstot, ka lietu patieso vērtību nenosaka nekas cits, kā vien paša attieksme.
„Tas ir ārkārtīgi nopietns eksistenciāls jautājums, uz kuru agri vai vēlu ikvienam cilvēkam ir jāatrod un jānoformulē atbilde: kas atrodas starp mani un manas dzīves vēlamo rezultātu? Kas nodrošina to, ka manā dzīvē notiek labas lietas? Kas garantē manas dzīves labvēlīgu virzību? Ja cilvēkam ir pārliecība, ka tas ir viņš pats – ar savām zināšanām, prasmēm, kontaktiem, uzkrājumiem, statusu u. tml., tad apdraudējuma sajūta, pat ja uz mirkli tiks apslāpēta, patiesībā vienmēr būs klātesoša. [..] Alternatīvs skatījums, kuru piedāvā Jēzus, ir pamēģināt aizdomāties, ka manas darbības rezultāts patiesībā nekad nav atkarīgs tiešā veidā no manis paša – tas vienmēr ir pastarpināts, tas vienmēr it kā ir izgājis cauri neskaitāmiem filtriem. Šo filtru Bībele sauc par Dievu. Jēzus viņu dēvē par Debesu Tēvu, Jaunā Derība lieto arī vārdus „mīlestība” un „žēlastība”…”

Print Friendly
Lasīt tālāk