15.05.2016., L.Rozentāls, Apd 2:1-12, “Sprediķis Vasarsvētku Citādajā dievkalpojumā”

LR-600x600

Pastāsti citiem

Šajā dievkalpojumā un reizē labdarības koncertā mēs runājām par to, kas ir Svētais Gars un kā mēs to varam redzēt. Raugoties uz to, ko negaidīti Vasarsvētkos piedzīvoja Jēzus mācekļi, mēs varam sacīt, ka tas bija liela radošuma un kopīgas iesaistīšanās, kopīgas radīšanas Gars, patiesības Gars, par kuru Jēzus sacīja Jāņa evaņģēlijā: “Man vēl ir daudz, ko jums teikt, bet šobrīd jūs to nespējat nest. Bet, kad nāks viņš – Patiesības Gars, viņš vadīs jūs visā patiesībā”. Gars, kas vieno dažādās valodas runājošus cilvēkus, dažādu uzskatu un pārliecību cilvēkus, kaut kas tāds, kuru visi cilvēki sajutīs kā savējo, kā tādu, kam gribās iet līdz, pievienoties, pielikt savu roku. Gars, kas iedvesmo nevis kaut ko iznīcināt, sagraut, bet radīt, un radīt visiem kopā. Gars, kas vienos visus cilvēkus pasaulē, pilnīgi visus. Radīšanas Gars, no kura nevar aizbēgt vai izlikties to neredzam. Svētais Gars ir radošs gars. Svētā Gara nākšana notika ļoti neparasta, radošā veidā. Šņākoņa kā stipra vēja brāzma, uguns mēles – tas nebija kaut kas, ko cilvēki piedzīvo katru dienu. Tas bija kā “šovs”, tas bija kaut kas, tur bija jābūt izdomai, idejai, talantam, radošumam. Tā bija kā glezna, kā mūzika, kā grāmata, kas pagriež pasauli citā virzienā. Tā tas bija. Un no šī radošuma arī Jēzus mācekļi kļuva ļoti radoši, jo viņi – iedomājieties, piepeši sāka runāt nevis tikai svešās valodās jeb svešā sev veidā, bet tā, ka visi pārējie viņu teikto uztvēra ļoti saprotami, ļoti vienkārši, kā sev sacītu. Mācekļi kaut ko tādu uzrunāja katrā cilvēkā, ka viņu starpā izveidojās nebijusi brālība, draudzība, kopība.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļa, 1. līdz 12. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk