16.07.2017., I.Paičs, 1Moz 17:1-7, “Nekad nav par vēlu”

Pastāsti citiem

Ko mums iesākt ar šādiem Bībeles tekstiem? Vai šis notikums jāsaprot kā izņēmums? Kā tīra izredzētība, kuras ietvaros Kungs rīkojas neparedzami – vienam sniedz visu bez nopelna, bet citam neatsaucas pat tad, kad tas izmisīgi lūdzas? Vai varbūt mums jāpieņem, par spīti tam, ka tekstā nekas tāds netiek teikts, ka Ābrahāms tomēr ir kaut kā īpaši pratis Dieva tuvumu nosargāt? Noslēpums ir meklējams nevis morāli pareizā dzīvesveidā, nevis kādā īpašā lūgšanu praksē, pat ne kādā “pareizā ticībā”, atzīstot īsto Dievu. Nē. Ābrams tobrīd atrodas bezcerīgi tumšā, neko labu nesološā stāvoklī! Noslēpums ir viņa izmisums…

Mācītājs Indulis Paičs.
Lasījums: 1. Mozus grāmatas 17. nodaļa, 1. līdz 7. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk