17.05.2015., L.Rozentāls, Lk 5:1-11, “Lielais loms”

Pastāsti citiem

Jēzus pavēle ir: “Airē uz dziļumu un izmet tīklus zvejai.” Un tā ir, ka bieži vien mūsu tīkli ir tukši tāpēc, ka esam iedomājušies savas lielās dzīves zivis noķert seklumā. Lai iegūtu patiešām ko nozīmīgu, man ir jādodas dziļumā. Liels ir kārdinājums palikt seklumā. Seklums no tevis neprasa daudz. Taču arī nedod neko daudz. Daudzi cilvēki tā arī nenonāk pie savas dzīves uzdevumu īstenošanas, pie savu talantu atklāšanas, pie sava dievišķā aicinājuma izjūtas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka atsakās doties dziļāk. It kā pieauguši – tomēr garīgā nozīmē infantili – viņi paliek plunčājamies siltajā plančkā ezera malā. Bet dziļums mūsu dzīvēs ienāk tad, kad mēs paši esam gatavi atirties no drošā krasta un doties tur, kur kājas vairs nesniedz zemi. Dziļums sākas tad, kad tev ūdens sāk smelties mutē. Dziļums sākas tad, kad tev ir līdz galam jāuzticas saviem spēkiem un jāspēj arī riskēt. Dziļums sākas tad, kad tev ir jāuzņemās atbildība par savu dzīvi un tu vairs nevar visu laiku cerēt uz glābšanas riņķiem – ka tos tev vienmēr kāds pametīs, ja nu kas. Jēzus vienmēr aicināja cilvēkus doties lietās dziļāk, nepalikt tikai dzīves seklajā galā.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Lūkas evaņģēlija 5. nodaļa, 1. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk