17.08.2017., U.Salna, 1kor 12:1-11, “Patiesās Gara dāvanas”

US2

Pastāsti citiem

Pāvils saka: “Vienam Gars dod gudrības vārdus, citam – atziņas vārdus tas pats Gars; citam – ticību tai pašā Garā, citam – dāvanas dziedināt tai pašā vienīgajā Garā, citam – brīnumus darīt, citam – pravietot, citam – garu atšķiršanu, citam – spēju runāt dažādās valodās un citam šo valodu tulkošanu. To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā viņš to grib.” Bet Pāvila kritērijs nav šo Gara doto spēju varenība, neparastums vai “garīgums”; viņa kritērijs ir – vai tās visas ir vērstas kopības labumam, kopības veidošanai, tādām attiecībām cilvēku starpā, kuras caurauž tas pats Gars, kurā Jēzus ir apliecināts kā Kungs, tas pats Gars, par kura lielāko dāvanu un par visām citām dāvanām augstāko ceļu Pāvils nosauc mīlestību šīs pašas vēstules nākamajā nodaļā: “Ja es runātu cilvēku un eņģeļu mēlēs, bet man nebūtu mīlestības, es būtu kā dunošs varš un šķindoša kimbala. Un, ja man būtu pravietošanas dāvanas un es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas. Ja es visu savu mantu izdalītu un savu miesu atdotu, lai varētu lepoties, bet man nebūtu mīlestības, es neiegūtu neko.”

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 12. nodaļa, 1. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk