17.11.2016., U.Salna, Ef 6:10-19, “Ne pret miesu un asinīm”

Pastāsti citiem

Varonība, patiesa drosme, pašaizliedzība – tās vienmēr izpaužas unikālā veidā: varonība katru reizi ir īpaša, drosme atklājas neiedomājami dažādi un daudzveidīgi, pašaizliedzība var izpausties pilnīgi negaidīti un pat pārcilvēciski… Visu, ko var aprakstīt ar šiem lielajiem vārdiem, vieno īpašs, radošs, visu satverošs gars, kurš tajā pašā laikā paliek pieticīgs; ne uz sevi, bet uz citiem vērsts pārsteidzošā labvēlībā! Tajā pašā laikā ļaunuma pamatā vienmēr ir viena un tā pati metode un shēma, un tur nav nekā radoša. Izpausmēs – jā, bet dziļākajā pamatā ir vienmēr viens un tas pats: netaisnības, pāridarījuma izjūta tiek aizvirzīta no jautājuma – kas un kāpēc notiek? Kā mēs to pārvarēsim? – uz jautājumu – Kurš vainīgs? Par to runā apustulis Pāvils, rakstot – mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs! Tumsas pasaules valdnieki un ļaunuma gara spēki debesīs nav ne cilvēki, ne vadoņi un vadītāji, pat ne korumpanti un okupanti, ne arī citāda ticība vai citāda valoda. Ļaunums uzvar tad, kad bailes, nodarītas vai pat iedomātas netaisnības izjūta, aizspriedumi liek vērsties pret miesu un asinīm.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Pāvila vēstule efeziešiem, 6. nodaļa, 10. līdz 19. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk