18.04.2014., 10:00, I.Paičs, Mt.27:1-10, “Jūdas piemērs un svešinieki”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Mateja evaņģēlijs, 27. nodaļa, 1. līdz 10. pants.

Stāsts par Jūdu ir stāsts par to, cik viegli mēs varam novirzīties no Jēzus ceļa, pat būdami Viņa mācekļi! Visos laikos un visās vietās bijusi pazīstama šī situācija, kurā cilvēki sauc sevi par kristiešiem, bet viņu rīcība, viņu plāni un pieeja bijusi tāda, kas Jēzu iznīcina un nokauj.
Galvenā iezīme tam, ka neesam uz pareizā ceļa, ir radikālisms un pašpārliecinātība: „Mēs jau zinām, kas ir labi un pareizi un gribam beidzot to darīt. Mums vairs nav nepieciešams Jēzu saprast…”
Jēzus nāve nav tikai tāla pagātne. Jūdas piemērs ir liecība, ka pastāv liels risks, ka arī mēs esam apzināti vai neapzināti nostājušies pret Jēzu, kaut domājam, ka esam Viņa mācekļi.
Rakstu vieta atklāj, kā Jēzus nāves rezultātā svešie un liekie iegūst savu vietu. Dieva dēla atstumšana mums atklāj, cik neprātīga un netaisnīga ir mūsu tendence atstumt citam citu. Nevis kaut kas nav kārtībā ar svešiniekiem mūsu vidū, bet kaut kas nav kārtībā ar mūsu attieksmi vienam pret otru – kādēļ mēs kļūstam sveši un mums nav vietas vienam otra dzīvē?
Jēzus ļauj sevi atstumt, lai mēs mācītos neatstumt viens otru.

Print Friendly
Lasīt tālāk