19.03.2014, L. Rozentāls, “Kristietība izdzīvo mainoties”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Linards Rozentāls
Vakara sarunas par teoloģiju Rīgas Lutera draudzē 19.03.2014.

Nav nekāds noslēpums, ka mūsu laikmetā kristīgā ticība visās tās formās piedzīvo grūtības, dažādas slimības un nopietnus sarežģījumus. Tomēr mūsu laikmetā kristīgā ticība visās tās formās atrodas jaunu garīgo iespēju gaidībās. Tā nes sevī kādu “bērnu”, kurš pamazām kļūst dzīvotspējīgs pats. Var manīt, ka rodas jauna kristīgās ticības paaudze, jo tieši tādā veidā kristīgā ticība dzīvo – nevis iedama pretī vecumam un stīvumam, bet gan katrā lielā laikmetā piedzimdama no jauna, tā palikdama vienmēr mūžīgi jauna. Kristīgā ticība vienmēr ir gaidības. Tāds ir tās uzdevums un dzīves lieta. Un, vai tad tad tieši tā neizdzīvo arī mūsu katra ticība? Nevis iedama pretī vecumam un stīvumam, bet atkal un atkal caur dažādiem notikumiem, norisēm, atziņām, pieredzēm atjaunodamās, piedzimdama no jauna no dienas uz dienu. Ticība ir ceļš, kas ved mūs pretī tam, ko šodien vēl nepazīstam, neapjaušam, nesaprotam, kam, iespējams, pat pretojamies.

Attiecībā uz kristīgo baznīcu un kristietību kopumā mūsu laikmetā ir viena slikta un viena laba ziņa. Sliktā ziņa ir tā, ka baznīca un kristīgā ticība visos tās izpausmes veidos atrodas grūtībās, cīnās ar dažādām slimībām un piedzīvo nopietnus sarežģījumus. Savukārt, labā ziņa ir, ka baznīca un kristīgā ticība visos tās izpausmes veidos atrodas gaidībās un nes sevī jaunas izaugsmes, attīstības un pārmaiņu iespējas.

Postmodernais laikmets un baznīca:

Ja cilvēki redzēs, ka tas, ko draudze un baznīca dara, atspoguļo evaņģēlija stāstus, Jēzus dzīves principus un vērtības, un ētiku, cilvēki ticēs, ka tā ir patiesība. Tev nav patiesība jāpārdod pasaulei, bet jādzīvo tā, lai šī patiesība būtu patiesa.

Mūsu laikmeta pretrunīgie priekšstati par kristīgo baznīcu:

Baznīca vairs nav pašsaprotams lielums. Pastāv dažādi priekšstati, klišejas, skata punkti, kas atspoguļo mūsu laika pieredzes ar baznīcu dažādību. Nav vairs tādas objektīvas realitātes kā baznīca. Līdzās sadzīvo ļoti atšķirīgi skata punkti un priekšstati.
• Baznīca kā simbols – svētvieta, svētu cilvēku sabiedrība, svētu zināšanu krātuve.
• Baznīca kā sociāla sistēma.
• Baznīca kā grupa, sabiedrība un kustība.
• Baznīca kā institūcija un tautas baznīca.
• Baznīca kā organizācija.
• Baznīcas šodiena un nākotne – būt kā hibrīdam.

Nākotnes baznīcas formas:

• Klasiskās un lokālās draudzes nostiprināšana.
• Uz misiju orientētas draudzes.
• Draudze kā iebraucamā vieta, hostelis vai krogs.
• Reģionālās draudzes.
• Sabiedriskās draudzes.

Novērojumi dzīvei rītdienā:

Nākotnes draudze vairāk pievērsīsies ne tikai cilvēka garīgumam, bet arī viņa emocionalitātei un ķermeniskumam. Tā būs baznīca, kurai maz nozīmēs tādi jēdzieni kā vara, ietekme, bet vairāk kalpošana un rūpes.

Izmantotā literatūra:
Eberhard Hauschildt und Uta Pohl-Patalong. Kirche.Lehrbuch Praktische Theologie. Bd.4.Munchen, Gutersloher Verlaghaus, 2013.
Brian D.McLaren. A New Kind of Christianity. Ten Questions that are Transforming the Faith. New York, HarperCollins, 2011.
R.Scott Smith. Truth and the New Kind of Christian. Wheaton, Illinois, Crossway Books, 2005.
John Shelby Spong. Why Christianity Must Change or Die. A Bishop Speaks to Believers in Exile. New York, HarperCollins, 1998.
John Shelby Spong. A New Christianity for A New World. Why Traditional Faith is Dying & a New Faith ir Being Born. San Francisco, HarperCollins, 2001.
Marcus J.Borg. Jesus:Uncovering the Life, Teachings and Relevance of AReligious Revolutionary. New York, HarperCollins, 2006.
Ieteicamā literatūra
Brian D.McLaren. A New Kind of Christian.A Tale of two Friends on A Spiritual Journey. San Francisco, Jossey-Bass, 2008.
Tony Jones. The New Christians. Dispatches from the Emergent Frontier. San Francisco, Jossey-Bass, 2001.
Stanley Hauerwas. The Hauerwas Reader. Durham and London, Duke University Press, 2001.

Print Friendly
Lasīt tālāk