19.07.2014., I.Paičs, 1Moz.17:1-7, „Es – mans cietuma uzraugs”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Pirmā Mozus grāmata, 17. nodaļa, 1. līdz 7. pants.

Viens no garīgās dzīves centrālajiem uzdevumiem ir cīņa ar savu Ego jeb Es – ar to, ka mēs nevēlamies rēķināties ne ar ko citu, kā vienīgi savām interesēm, vēlmēm, sajūtām un vajadzībām. Pasaule mūs ierobežo un pār mums valda tieši tāpēc, ka mums sevis ir tik ļoti žēl un tik ļoti negribas pašiem sev nodarīt pāri! Kā mums tik vaļā no sava šaurā Es un sastapt savu patieso ES, savu aicinājumu šajā pasaulē? Kādu ceļu mūsu pārspīlētā  Es pārvarēšanai piedāvā Bībele?

Bībeles piedāvātais ceļš ir vienkāršs un izaicinošs vienlaikus. Cilvēks ir aicināts ar savu egoismu tiešā veidā nemaz necīnīties un uz sevi īpaši nekoncentrēties. Bībele aicina visu savu dzīvi un attīstību uzticēt Dievam. It kā vienkārši, tomēr cilvēka egoismam nav nekā grūtāka un nāvējošāka par kontroles izlaišanu no savām rokām! Bet tieši tas ir Bībeles ceļš – dīvainā kārtā cilvēks tiek pārveidots un izglābts tieši caur to, ka viņš atsakās pats sevi pārveidot un izglābt un tā vietā atdod sevi un uzticas kaut kam, šķiet, ārējam, kas nav viņš pats.

Uzticēšanās Dievam, mācīšanās nepaļauties uz sevi, bet uz Dievu,  ir kristīgās garīgās prakses centrālais līdzeklis pārveidojošas garīgās pieredzes gūšanai.

Print Friendly
Lasīt tālāk