20.03.2014., K.Simanovičs, 1Tes.4:1-7, “Uz pareizā ceļa”

Pastāsti citiem

Ikvienam ticīgam cilvēkam ir bijuši pārdomu brīži par to, kāda ir Dieva griba vispār un kāda tā ir konkrēta cilvēka dzīvē. Jaunajā Derībā atrast atbildes uz šiem abiem jautājumiem nenākas viegli, taču dažās Rakstu vietās tās tomēr ir atklātas. Dieva nolūks ir nepazaudēt cilvēkus un dāvāt viņiem mūžīgo dzīvību. Pestīšanas procesu nosaka nesavtīgas mīlestības un rūpju piedzīvošana, kuru ļaudis vairo un atkārto.

„Cilvēks, kuram nav beznosacījuma mīlestības pieredzes, ne tikai nav iepazinis Dieva būtību – patiesībā viņš nepazīst arī pats sevi. Viņā nav pozitīva, konkrēta satura, personības kodola. Līdz ar to nav arī skaidru robežu, nav dzīves līdzsvara izjūtas. Gluži kā vēja dzenāti un svaidīti jūras viļņi, nepastāvīgi visos savos ceļos, cilvēki ar sašķeltu dvēseli – tādu vērtējumu, savukārt, sniedz apustulis Jēkabs. [..] Darīt labu – ilgstoši, neatlaidīgi, bez nosacījumiem – vienīgais risinājums, vienīgā izeja. To arī nozīmē evaņģēlija pasludināšana. Pasludinātajam vārdam ir jābūt iemiesotam vārdam – to mums māca Jēzus dzīve, to apustulis arī atgādina tesaloniķiešiem.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Pāvila pirmā vēstule Tesaloniķiešiem, 4. nodaļa, 1. līdz 7. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk